1122235678 soļi

Klau cik skaisti te līst, peļķēs burbuļi plīst. Labāk palikt te pat un tos burbuļus nosargāt. Basām kājām nāk rīts, ar mūsu nakti saistīts. Labāk palikt te pat un to kas starp mums nosargāt.

Apsēžos uz palodzes
Nāc klēpī
tas esmu es.
Un uz visaz pasaules nav nekas skaistāks kā Tu un Es...

Sajūtas jau kā rudenī, bet nevar teikt, ka nepatīk. Sildos ar tējas krūzi. Vienīgais lielais mīnuss, ka atkal esmu apslimusi, šoreiz gan auss iekaisums, bet nu labāk tagad, nekā skolas laikā. Jādomā pozitīvi un tad arī ātri vien auss atkal būs vesela. Pēc divām dienām jau pirmais septembris, trakums, bet šoreiz liels prieks. Beidzot satikšu Agu, kuru tā arī visu vasaru neesmu satikusi. Šķiet ka septembris būs diezgan produktīvs.

Ko lai vēl pastāstu? Tas nebūtu jaunums, ja teiktu, ka galvā man ir liela putra. Nezinu ko vēlos, kas ir reāls, kas nē. Kas ir tikai manas iedomas. Ilgojos pēc kāda cilvēciņa, kurš pašlaik atrodās tālu no manis.Īstenībā tas diezgan ļoti gruzī, bet tāda ir dzīve. Ar to ir jāsamierīnas...

Piedod man piedod es attapos debesīs
Vienīgi Tu ne es to sapratīs
Piedod man piedod es attapos debesīsVienīgi Tu ne es...

I LOVE IT :3

Nedaudz skarbāk

Reizēm dzīve šķiet viena liela mauka, kas Tevi tikai drāž un drāž. Cilvēks dzīvo, lai izdzīvotu. Vai tādai ir jābūt dzīvei? Varētu bezgala daudz jautājumus uzdot, bet jēga- nekāda! Katrs dzīvi saprot citādāk, katram ir sava vērtību skala! Ei un izdomā, kāpēc pasaulē viss notiek tik ačgārni. Miljoniem cilvēku mirst badā, slimo ar visdažādākā slimībām,bet tajā pašā laikā, otra pasaules daļa slauka dirsu ar naudas banknotēm. Kur taisnība? Protams, ir cilvēki, kas paši vainīgi pie tā, ka viņam nav ko ēst, jo nekas cits kā piedzerties neinteresē, bet ir arī cilvēki, kas vienkārši nav dzimuši laimes krekliņos, kuriem nav lemts dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. DZĪVE IR SKARBA, bet mēs cilvēki vēl skarbāki!

Ik viens no mums reizēm ir kretīns, tomēr ir cilvēki, kuriem kretīnisms ir izteiktāks! Esmu latviete un man patīk dzīvot Latvijā, tomēr arī man ir savi miljons iemesli, kāpēc Latvija ir "labākā" valsts pasaulē, tad nu dažus no tiem atklāšu:
- Latviešu caururbjošais skatiens. Manuprāt daudzi latvieši ir nenormāli skaudīgi. Ja kāds no mums latviešiem atļaujās būt citādāks, oriģinālāks, tad tevi vienkārši apēd ar acīm. Jeb izēd, kā nu kurā situācijā. Reti kad ejot pa ielu var sastapt patiesi smaidīgu un jauku cilvēku, kuru ieraugot gribās uzsmaidīt pretī! Žēl, jo staigājot pa Kopenhāgenu katrs otrais cilvēks man uzsmaidīja. Sajūta ir lieliska!
-Latviešu slavenības. Šoreiz es domāju par to, ka Latvijā lai kļūtu par slavenu, nav nekas dižs jāpaveic. Kaut vai labs piemērs ir nu jau visiem zināmā Juta. Pagorījās trolejbusā un tagad jau slavena, tagad žurnāliem ir par ko rakstīt. Visi tie TV šovi, daudzi no viņiem neko īpašu neizdara, ir neoriģināli un garlaicīgi, bet redz kā, pēc šova tu esi atpazīstams, tādēļ portālam Mango ir iemesls par Tevi rakstīt. Piemēram, Evija Sloka iepirkās tirgu. Tas ir tikai piemērs un nav no tiem veiksmīgākajiem, tomēr doma ir tāda- parādies kaut vienu reizi televīzijā un par Tevi rakstīs katru mazāko sīkumu. STULBUMS! Vispār dzeltenā prese reizēm ir tik fucking garlaicīga un sekla. Un vēl, tāda sajūta ka Latvijā populāras ir visas mazās, kas lieto daudz alkoholu, pīpē zāli, īsāk sakot daudz balējās un baigi to afišē. Cik cilvēkus Tu Latvijā zini, kas ir labi mākslinieki, kas apmeklē Latvijas Nacionālo Operu, kas ir vienkārši savā būtība? Drošvien ka maz, jo tādi cilvēki necenšas izlekt, viņi dzīvo savu dzīvi.
-Tēlošana. Daudzi cilvēki tik ļoti tēlo, ka pilnīgi vemt gribās. Komentāri šeit lieki.
-Latviešu uzskati. Ja 5dienas vakarā sēdi mājās, tā tad esi sēne, nekam nederīgs. Jo visi stilīgie katru 5dienu balējās, pīpē un dzer! Tad laikam es neesmu stilīga, jo es neballejos katru 5dienu un 6dienu. Un jā, es nepīpēju un nedomāju nemaz sākt!
-Apģērbs, izskats. Esmu pēc būtības diezgan māksliniecisks cilvēks, man patīk reizēm saģērbties pavisam atšķirīgi. Bet, protams, ja vēlies būt atšķirīgs ir jārēķinās ar tām betona sejām, kas Tev katru dienu nāk pretī. Reizēm man ir sajūta, ka tās mazās, kas uz mani rajonā lūr, varētu ieskriet stabā, mirklī kad paeju viņām garām. Un jā, 90% gadījumu, ja Tev patiešām ir savs stils, cilvēki tiek nodirsti. #tīrālatviešuskaudība

Es domāju, ka pietiekami daudz pateicu, kāpēc es tik ļoti "dievinu" Latviju! Diemžēl šeit ja vēlies būt pats, būt oriģināls un gribi atšķirties no citiem ir jābūt dzelzs nerviem. Tas tā īsumā.

GN, mīlīši. #jūtamssarkasms?

Chillinjā un tā

Te nu es chilloju pirms iešanas slidot! BET tas tā, nesvarīgi!!!
Pēdējā laikā baigais besis. Negribās ne ballēties, ne lietot grādīgos. Uznācis jau rudenīgais noskaņojums, kad gribās istabu kārtot, pārskatīt vecās mantas un tā. Šodien arī pa ilgiem laikiem paņēmu rokā zīmuli un sāku kaut ko zīmēt. Tiešām sen neesmu zīmējusi, agrāk tā bija viena no ikdienas sastāvdaļām... tad jau redzēs, kas sanāks.
Priecājos, ka laiks tik ātri skrien, jo pašlaik ir tā, ka vēlos ātrāk gada beigas. Tomēr nav arī tā, ka baigi priecātos par to, ka tik ātri skrien gadi, ka tik daudz izniekotas dienas. Riezēm gribētos dzīvot tā, ka nav tāda diena, kad nebūtu ko darīt, kad tāds vārds kā garlaicība nemaz nepastāvētu, bet tad es padomāju par to, ja arī tā būtu, tad pietrūktu garlaicības, pietrūktu brīdis, kad vari neko nedarīt, vienkārši atpūsties. Grožies kā gribi, cilvēkiem nekad nav pietiekami labi!

Episka grupa, tieši tāpēc ļoti patīk! Protams, We Are The People un Walking On A Dream vispār the best, bet tās jau ir bijušas manā blogā.

:3

Nospersim laiku laikam...

Kāpēc vienmēr ir tā, ka cilvēks vēlās to, kas viņam ir nesasniedzams? Vai tiešām viss tas labākais ir kur tālu prom! Man šķiet, ka reizēm mēs neprotam novērtēt to, kas mums ir te pat blakus. Dzīvojam ar pārliecību, ka tur tālumā zāle ir zaļāka un debesis zilākas.Bet, arī es vēlos to, kas pašlaik man nav sasniedzams. Tomēr tas ir citādāk, jo tas viss ir uz laiku... Labi, nerunāšu caur puķēm, doma ir tāda, ka es gaidu cilvēku, kas pašlaik atrodas no manis tālu, tālu prom, tomēr tas viss ir abpusēji, jo zinu, ka arī šis cilvēks gaida tikšanos ar mani. Te nu man gribētos turpināt šo visu ar frāzi, dzīve ir sasodīti sarežģīta padarīšana, tomēr ja viss tas, ko vēlamies būtu vienas rokas attālumā, vai dzīvei būtu tik liela vērtība? Domāju, ka nē, jo tad mēs neprastu novērtēt visu to, kas ir tiešām svarīgs, kā dēļ ir vērts cīnīties, ko ir vērts gaidīt. Viss liktos tik pašsaprotams. Jā, šīs puisis tiešām ir gaidīšanas vērts, jo pavisam īsā laika posmā man ir kļuvis tik ļoti mīļš un dārgs. Es vairs nedomāju par pagātni, par to, cik ļoti mani kāds cits cilvēks sāpināja, kā čakarēja mani, jo to visu vēlos atstāt pagātnē, vēlos atcerēties tikai to labāko, bet slikto, to visu palaist prom... jo nav labi turēt naidu sevī. Varbūt tas liksies pavisam stulbi, tomēr esmu dzirdējusi, ja cilvēks sevī pārāk daudz tur naidu un nevienam nevēlās piedot, ir liela iespējamība saslimt ar vēzi. Un kas var dzīvē būt trakāks, kā pārdzīvot, ienīst un beigās vēl saslimt. Skumji. Bet šodien par to skumjo nerakstīšu, jo mana sirds ir apņēmības pilna.
Reiz es rakstīju ierakstu par to, ka attālums ir šķērslis. Es to visu diezgan labi argumentēju, kāpēc tā domāju. Pirmkārt jau tāpēc, ka satiekaties ļoti reti, ka sākumā viss šķiet ideāli, dzīvojiet tajā saucamajā rozā briļļu periodā, bet agri vai vēlu tās brilles ir jānoņem un Tu aduries pret realitāti. Otrkārt pēc zināma laika sākās rutīna, no kuras neizbēgt. Protams, tam pa vidu vēl ir miljoniem strīdu, vilšanās un aizvainojums, bet, nebūt vienmēr tā ir.... nekad nevajag dzīvot ar pārliecību, ka viss jau būs kā vienmēr. Ja Tev ir 0,1 % cerības, tad priecājies, ka Tev tāda ir. Un man ir cerība, jo Tu esi mans, bet es esmu tava! Un ar šiem vārdiem es nemētājos. Pēdējā laikā esmu bijusi ļoti atklāta pret puišiem, kas vēlējušies ko vairāk ar mani. Esmu daudziem uzmetusi un tā, bet šoreiz viss ir citādāk, Tu man tiešām patīc un es tiešām Tevi vēlos.
labulabā

Tā nu mani iet, tagada atliek tikai dzīvot un ticēt, ka viss izdosies. Ka viss tas, kas mani šogad vēl sagaida, izdosies un beidzot viss būs labi. Un lai arī šo vasaru lielākoties būšu atsēdējusi mājās, man nav nožēlas sajūta, jo kā jau iepriekš minēju, es savu vasaru upurēju labiem mērķiem, labiem nodomiem un sapņa piepildījumam! :3
Un man Tevis ļoooooti pietrūkst, ceru, ka šie mēneši paskries tik pat ātri kā šī vasara, kas arī tuvojās noslēgumam. Bet, kad satiksimies, tad gan vēlēšos, lai laiks uz brīdi apstājās un varam izbaudīt katru mirkli. ;*

iz dzīves

Nebaidies no kļūdām! Varbūt viena no tām, tāpat kā Kolumbam, arī Tev,
palīdzēs atlāt savu Ameriku.

Kā es mīlu šitos puišus

<333333

Šodien man ir superīgs garīgais, mamma tik foršas drēbītes no Vācijas atveda. Un zābaki vispār bombaaa, tieši tādus, kādus vēlējos! Tagad gaidu septembri, godīgi sakot arī pēc skolas jau esmu noilgojusies. Kaut gan šogad esmu sev pagarinājusi brīvlaiku, bet tas tā... Karočh baudiet šo burvigo puišu uzstāšanos, ceru ka viņus vēl kādreiz dzirdēšu dzīvajā...

kosmos

Beidzot esmu vesela, angīna veiksmīgi izslimota. Tagad jāsāk kalt plānus atlikušai vasarai, jo tomēr negribētos to atlikušo laiktu tā vienkārši atsēdēt. Kaut gan vairs nav noskaņojums mega lielām ballītēm, vairāk domāju par rudeni, par saviem plāniem un tā!
Un es gribu sniegu, jā tik tiešām gribu sniegu! Es tomēr mīlu ziemu vairāk kā vasaru. Tāda ir mana stihija, ziema, kalni. Par kalniem labāk vispār nerunāt, tos es mīlu visvairāk. Diemžēl Latvijā tādu nav,mums ir tikai pauguri, par kuriem pāris reizes gadā sanāk pašļukt, un tas arī viss.
Labi, patiesībā šodien nav garīgais ko rakstīt, tāpēc nemocišu sevi. Ar laimi ir tā pat kā ar sniegavīru. Tu to uzcel, bet vienmēr pamanās kāds to nojaukt.( Šodien ļoti par to aizdomājos, mjaa iz dzīves).

I miss you

Šonakt man bija izmisuma pilns sapnis. Sapņoju, ka mans sunītis mirst un es izmisīgi cenšos viņam palīdzēt. Visu laiku nāk prātā tās skumjās acis, kas lūkojās manī, ar tādu sirsnību un mīlestību. Un tad nakts vidū pamodos un nesapratu, vai tā ir realitāte, nesapratu vispār kas notiek un tad atapos, ka mans sunīts jau nomira pirms 2 mēnešiem... Bāc, kā man Tevis pietrūkst, bez Tevis šī vasara nebūs bijusi tik jauka, man pietrūkst tas, ka ejot pie omas Tu vienmēr skrēji man pretī, nolaiziji seju. I love you so much!

Manas domas par sociālo portālu- Twitter.com

Pati tvīteri lietoju nu jau ilgāk kā gadu, bet domas īsti par šo portālu nav mainījušās un šķiet ka daļu savas domas esmu jau iepriekš izteikusi, bet nu kurš gan tās atcerās. Vēl projām ir lietas, kas man patīk un ir lietas, kas besī un pat kaitina. Varbūt sākšu ar to pozitīvo, kas man patīk tvīterī un galu galā, ko man tas dod?

Tā tad viss pozitīvais, ko varu par šo portālu pateikt:
_ Lietojot tvīteri esmu lietas kursā, kā iet maniem draugiem un ko viņi labu vai sliktu dara. Protams, tvīteri lieto pavisam neliela daļiņa no maniem draugiem, tomēr lielākie ballīšu zvēri tvīterī ir sastopami.
_ Labs veids kā uzzināt informāciju par dažādiem pasākumiem, ballītēm, atlaidēm, svarīgiem notikumiem. Šeit viss izplatās gaismas ātrumā.
_ Retvītojot ziņas ir iespējams laimēt biļetes uz dažādiem pasākumiem. Principā tvīterī vispār ir ļoti daudz dažādu konkursu, protams, kuros es nekad nelaimēju, bet tas tā...
_ Ir iespēja parunāties pašam ar sevi. Visu kas uz sirds droši raksti. Un ticiet vai nē, reizēm tas tiešām palīdz. Kaut gan 90% tās ir cilvēku iedomas.
_ Vienīgā vieta, kur vēl kaut cik brīvi varu izteikties. Reizēm pieminu cilvēkus, kas man ir draugos, bet tvīterī nav. Takā sāciet apsvert domu šeit reģistrēties, ja negribat ko palaist garām.
_ Reizēm kad ir mega liels besis, tvīterī uzpeld kāds labs piedāvājums kaut ko darīt. Šeit ir daudz izmisuši cilvēki, kas meklē ballītes. #twiterspēks
_ Nav jāraksta draugiem vēstules, sms ar jautājumu kā Tev iet? Jo viņam neprasot viņš jau to būs uzrakstījis.
Ko man tas dod? Godīgi sakot pat nezinu. Lielākoties jau tvīteris ir lieka laika nosišana, tomēr tas informē arī mani par to, ko ēd brokastīs mani draugi, ko dara utt. ;D ;D (skan banāli, bet tā nu tas ir). Lai nu kā, tvīteris ir mazāk kaitinoš portāls, kā formspringme or kaut kas tamlīdzīgs.

Un tagad tas viss negatīvais (kas noteikti būs vairāk, kā pozitīvais, diemžēl):
_ Ir cilvēki, kas vienmēr retvīto visus tvītus, kur viņš tiek pieminēts. Uzmanības trūkumus, vai? Nu tas tiešām ir stulbi, jo 90% tvītu ir tik bezjēdzīgi. Es vēl saprotu tad, ja tas tvīts ir tiešām asprātīgs vai retvītošanas vērts, bet nejau... biju ar @kefīru ārā, baigi forša diena. Un tagad kefīrs to retvīto visiem saviem draugiem. WOOOOW....
_ Ietvīto linku uz karti, kur atzīmē savu atrašanās vietu... Kāda velna pēc ir vajadzīgs atzimēties, kur esi... īpaši ja esi iebraucis veikalā. Tas man liek domāt to, ka cilvēks ir galīgi atkarīgs no tvīteri, jo pat esot veikalā viņam atliek laika ietvītot, lai visiem pateiktu, esmu tagad super netto. Kāpēc tad vēl neatzīmē pie kura stenda esi?
_ Liek bildes ar savām brokastīm, pusdienām.. WTF???? Tas vispār ir kaut kas nežēlīgi stulbs. Tas liek domāt par to, ka cilvēkam ir izteikts uzmanības trūkums. Kāpēc nenofočējiet savu šķīvi pēc ēšanās, lai parādītu cik tas viss bija garšīgs? Vai vēl labāk, nofilmēt sevi ēšanas laikā, lai citi redz, ka tiešām to ko esi nofočējis arī apēd.
_ Tikko apvēmos... :D Tas vispār sīt pāri visam, itkā tas kādam baigi interesē. Brīnums, kad cilvēki vēl nav sākuši tvīto ko tādu- tikko normāli padirsu, pus rulli iztērēju un tā.. (kgan nešabos ka kāds arī ko tādu tvīto :D)
_ Godīgi sakot man besī daudz kas, uz sitienu to visu nav iespējams atcerēties. Un zinu, ka arī 90% mani tvīti ir tik pat bezjēdzīgi, kā citu.. tomēr tie iepriešējie punkti man liekās stulbuma KALNGALS :DDDD
_ AAA un atcerējos vēl ko, man riebjās jaunā versija, vecā bija daudz, daudz LABĀKA.. TAGILLLL
Bet nu mīlīši iešu ko jauku ietvītot, kā- Man gribās ēst, tomātmaizītes ir afigēna labas, tikko pamodos un tā

*

Lai arī kā es smaidītu, kliegtu un skrietu, neviens nekad nepamanīs to,kas mīt manī...
Slimot ir tik fucking garlaicīgi, tāda sajūta, ka tik bezjēdzīgi pavadītas dienas nu sen nav bijušas. Protams, 50% no vasaras ir noslinkoti utt., bet šīs dienas liekās pilnīgi nekādas. Esmu noskatījusies kādas 10 filmas un tas arī viss. ĻOTI ceru, ka nākamā nedēļa būs daudz produktīvāka un tas, ka būšu pilnībā vesela. Starp citu nu jau zinu kādus 10 cilvēkus, kam arī ir angīna, dīvaini, jo lielākā daļa tieši pagājušo sestdien bija Kaijās. It kā mēs viens ar otru būtu bučojušies vai dzēruši viens otra aliņu (bet tā nebija, ar dažiem cilvēkiem pat vispār netikos, ha). Gan jau dēļ tā, ka naktis un rīti ir kļuvuši vēsāki.

AAAA, domāju par to, cik gan sarežģīts cilvēks es esmu, bet tajā pašā laikā vienkāršs. Domāsiet WTF? Es arī tā nodomātu, bet nu jā, vienkārši ir dienas, kad sevi nesaprotu, bet ir dienas, kad viss ir mierīgi. Bet tādi jau mēs esam, sarežģīti vienkārši cilvēki... Reizēm mani biedē tas, ka ejot pa ielu vienmēr, kāds uz mani skatās, nekad nav miera. Kaut gan ar neko īpašu jau neizceļos citu vidū. Piemēram, ja man ir uzlikta galvas rota, nu tāda kā hipijiem, vai tas ir kas dīvains, kaut kas neredzēts??? Tak nav... tas jau ir entos gadus bijis! Vai arī es nesāju savu rozā pančo, nu kas tur tik īpašs? Citi nēsā šalles, lakatus sien ap vidukli, uz pleciem liek, bet man ir mans mīļais pančo. Daudzi cilvēki vienkārši ir pārāk prasti un ar stereotipiem pārņemti. Labāk lai mani uzskata par jukušu, dīvainu vai sazin ko vēl, bet vismaz atšķiros ar kaut ko, esmu tāda, kāda vēlos būt un tas arī viss.

Es gribu būt jucis un turpināt dzīvot tā,
kā vēlos es, nevis tā, kā to vēlētos citi. /Paulu Koelju/

Ok, šodien beigšu, iešu turpināt dzert koliņu ar laimu. Vismaz kaut kas sagādā baudu un prieku vienlaicīgi :D

BETTER THAN LADY GAGA

Visam savs laiks...

Prātā un sirdī viens liels kosmos. Sen nav bijis tik liels apjukums, bet ar to ir jātiek galā. Es zinu, ka man tas izdosies, tomēr jā, tas man būs kārtējais lielais pārbaudījums. Ir jau augusts un jūtu to, ka katru dienu arvien tuvāk ir tas laiks, kad mana dzīve sāks pārvērsties un tagad vēl jo vairāk, jo esmu iepazinusies ar kādu jauku cilvēku, kas man tiešām ir iepaticies... Bet vienmēr jau ir kāds bet, pašlaik viens otram esam nesasniedzami... attālums mūs šķir, tomēr tas ir uz laiku!Pārāk ieciklējusies biju vienā cilvēka, kas bija pilnīgi lieki. Šo cilvēku 10x aizmirst un tad atkal sākt par viņu domāt... Tas viss bija lieki, vienīgi izniekots laiks, kas man prasijis miljoniem asaru un vilšanos pēc tam. Tāda sajūta itkā beidzot esmu atvērusi acis vai novilkusi rozā brilles. Tagad jūtu bezgala lielu atvieglojuma sajūtu un manas domas ir tālu, tālu...

Daudzi brīnās kāpēc man tādai jaukai, simpātiskai meitenei nav puisis. Es pati par sevi tā nerunāju, tā runā citi, tādu jautājumu man uzdod daudzi.. un vienmēr nezināju kā atbildēt, ko lai saku... Vai teikt, ka esmu totāla lūzere un neveiksminiece??!! Bet tā tak nav, esmu cilvēks ar savu personību, stilu un gaumi. Man vienmēr ir savs viedoklis, vienmēr esmu gatava palīdzēt un uzklausīt. Vienkārši biju pārāk pārņemta ar visu un ļāvu sevi sāpināt, čakarēt...

Vienmēr esmu vēlējusie sastap cilvēku, ar kuru es justos lieliski kaut vai vienkārši sēžot visu nakti un runājoties par dzīvi. Tādu, kuram blakus justos drošībā, nevis ar domu, šodien esmu vajadzīga, bet no rīta jau viss bijušais ir tikai pagātne. Un tā līdz nākamai nejaušai tikšanās reizei. Zinu, es biju stulba, ka uzķēros uz to visu, bet kā saka, neprātā cilvēks rīkojās nepareizi.. mirkļa iespaidā un pārējais nav svarīgs. Domāt sāc tikai nākamā dienā. Tik daudz kļūdas ir pieļautas, tomēr no kļūdām mēs mācamies, lai gan reizēm mīlam arī tās atkārtot. Vienīgi nekad nespēšu saprast to, kāpēc ar mani tā spēlējies? Kāpēc tik ļoti vēlējies mani tā sāpināt?!! Vai tagad izjūti gandarījuma sajūtu? Stacijā sastapu meiteni, ar kuru redzēju ka laidi, un zini ko es sapratu, ka esmu daudz, daudz labāka par viņu. Viņas uzvedība stacijā bija pabriesmīga un vēl jo vairāk man sanāca smiekli, kad viņa sāka ar mani runāt un centās pielīst (kgan nesaprotu kāda iemesla dēļ). Varēju tikai pasmieties par to visu un viss, mani tas pilnībā negrauza, drīzāk izraisija lielus smieklus, jā, cik viņa bija aburoša. Veiksmi Tev!

Riebjās tas, ja cilvēks par sevi pasaka ko labu, uzskata sevi labāku par kādu citu, tad esi iedomīgs jeb kā par meitenēm saka, tad esi iedomīga kuce. Pfff.. bet es tam pilnībā nepiekrītu, jo katrs no mums ir par kādu labāks un, protams, par kādu arī sliktāks. Tā ir dzīves realitāte, ja runā bez aplinkiem. Viena no manām lielākajām kļūdām ir bijusi tā, ka esmu sevi novērtējusi par zemu. Vienmēr dodoties uz kādu pasākumu paskatoties uz citām meitenem nodomāju, ehhh, es šeit neiederos un neviens puisis man pat nepienāks klāt, jo jūtos atšķirīga, bet 99% gadījumos vienmēr esmu pamanīta, un kāds pēc tam par mani interesējās vai kādam liekos pasakaini aburoša. Tas nav atkal fucking iedomīgi teikts, tā ir realitāte, es sevi nekad neesmu pratusi objektīvi novērtēt. Tas ir apmēram tā, ka pat lielākam ienaidniekam padotu roku, lai viņš pakāptos augstāk par mani... Esmu viegli ievainojama būtne ar plašu sirdi.

Dzīve ir pārāk īsa,

lai es tērētu laiku ar tiem, kas mani nemīl...

Tā nu tas ir, dzīve ir pārāk īsa, lai to tā vienkārši izniekotu.. Un žēl, ka nevēlējies uzklausīt to, kas man vēl bija Tev sakāms. Šī saruna bija diezgan nopietna, tomēr lai nu paliek... nekad neuzināsi to, kas man bija sakāms, kas ... ! Jebkurā gadijumā, good luck!

Pašlaik mājās guļu ar angīnu, nelāgi jau ir saslimt vasarā, tomēr tā nav lielākā traģēdija, padzeršu gardas tējiņas, pagrauzīšu c- vitamīnu un drīz būšu atkal vesela. Tomēr nav laika tā vienkārši gulšņāt mājās, daudz darbu ir. Un laikam jāpaņem pauzīte no G-spota un Kaijām... šoreiz pat nevilina tur braukt... bet pagājušā 6diena bija aburoša, personīgi man mierīgākā ballīte @garciems, tomēr sabiedriba to attaisno :)

Un es jau tagad ļoti, ļoti gaidu gada beigas, jo šķiet ka tad beidzot viss būs nokārtojies un būšu ļoti laimīga, pie tam atbrauksi arī Tu ;*