Jābūt

Manai mīlestībai jābūt skaistai
Kā plaukstošam ziedam,
Kas uzdrošinās acīs skatīties pašām debesīm.
Tai jābūt kā saulei naktī,
Tik pēkšņai un negaidītai.
Tai jābūt ar kristāla skaidrību,
Tīrību, baltumu bez dubļiem,
Naida un šaubām.
Manai mīlestībai kā putnam
Nenogurstot jātraucas arvien augstāk un augstāk.
Mana mīlestība paņems mani savās rokās,
Piespiedīs cieši sev klāt, apmīļos un teiks
Tos trīs vārdus,
Kuri tikai no sirds teikti
Skaisti skan:
“Es mīlu tevi!”
Tad, kad vasaras karstākajā dienā sāks snigt sniegs,
Kad pēkšņi nakts vidū Saule uzlēks,
Tad es zināšu – Tā esi Tu,
Mana mīlestība.