Es teicu ir vieglāk,
Jā, ir vieglāk ..
Kaupere lirika ir brīnumaina, bet kāpēc man nekad nepaliek vieglāk?
Es taču arī vēlos atkal atgūt dzīvesprieku, būt vienmēr pozitīvā Kristīne, ar savu skaisto smaidu.
Bet nu man nekādi nesanāk. Sēžu, vai guļu, tam nav lielas nozīmes, bet skumstu, reizēm pat ar asarām acīs. Bet kāpēc tas tā notiek? Jo apkārtējie cilvēki lielāko ties mani izmanto, kad vajag no manis kaut ko, tā uzreiz klāt. Bet lai apvaicātos, kā es jūtos (jo pašlaik jūtos slikti, esmu slima), būtu janotiek brīnumam. Protams, ir cilvēki, kuri par mani atcerās vienmēr. Ne tikai tad, kad par sevi atgādinu. Man nav vajadzīga nekāda līdzjūtība, un man nepatīk žēloties, bet uzrakstot, reizēm paliek vieglāk..
Kuram gan interesē nākotne, ja ir iespēja piepildīt šodienu? Labprāt piepiepildītu šodienu ar skaistu, patiesu smaidu, bet..
Es gribu smaidīt, brīžos kad cenšos sevi apmānīt. Es varu gaidīt, kādu kas nāks mani savaldīt.
Un atkal jau skaistā Kaupera lirika. Kas ir tik viegla un patiesa. Laikam tā ir viena no receptēm, kas padara visu vieglāk.. Jo man PV ļoti, ļoti, ļoti patīk. Tā ir grupa, kurai man patīk varteikt visas dziesmas, un visām gandrīz vārdus zinu. Protams, plus/ mīnus. Tāpēc man ir liels prieks, ka šogad Positivus Ab festā būs arī PV, jo pagašgad nesanāca aiziet uz kādu no viņu koncertiem. 9. augustā tak bija Ride It Summer Jam.. Jā, bija vēl doma braukt 24. jūlijā uz Jelgavu, jo tur bija viens no koncertiem, bet sanāca tā, ka savu vārda dienu sagaidiju Austrijā.
Bet, aizrāvos ar Prāta Vētru. Es no visas sirds vēlos būt laimīga.
Es gribu, es gribu , es gribu, es gribu..
