Bet sākums jau vienmēr ir skaists. Iepazīsties ar kādu, aizbrauc ciemos uz nedējas nogali. Pavadi jauki laiku, pieķeries otram, un nemanot pienāk laiks braukt mājās. Kontakts turpinās caur SMS un internetu, pagaidām viss vēl škiet burvīgi. Sākat plānot nākamo tikšanās reizi.
Jā, nakamā tikšanās reize pienāk, turpinat jauki pavadīt laiku kopā, bet arī šoreiz laiks ātri paskrien, jādodās mājās.. Bet šoreiz jau uz ilgāku laiku. Sākās skola, darbs, un nav laiks vienam pie otra aizbraukt ciemos, attālums ir liels. Un ir nepieciešams laiks, nauda.. Bet tā nav!
Mēneša beigās telefona rēķins ir palielinājies trīs reizes, e-pasta apjoms pieaudzis, tava spēja racionāli un patstāvīgi rīkoties un domāt ir kaut kur izgaisusi, jo tavu prātu nomoka jautājumi par mīļoto - kur viņš ir, ar ko viņš ir, ko viņš dara? Sākās laiks, kad abi "gruzās"..
Brīvdienas tiek gaidītas kā ilggaidīts brīnums, jo beidzot Jums ir ieplānots satikties. Bet kaut kas noiet greizi, un jums neizdodās satikties. (Dzīvē gadās visādi) Viens no jums to nespēj pieņemt. Sākās pārmetumi un strīdi. Laiks iet, bet neizdodās satikties.
Arvien biežāk sāk rasties domas par šķiršanos, vēlmi, lai otrs būtu laimīgs, jo šādi tak nevar. Bet Tu spītīgi kā vērsis ietiepies un ne par ko nelaid viņu vaļā. Nav viegli, bet Tu zini, ka viss var būt savādāk un, ka pienāks tā diena, kad būs un atmaksāsies viss. Bet nē, Tu jūti, ka jūsu tikšanās kļūst vēl retākas, vienmuļas un varbūt rutīnas pārņemtas, bet varbūt jūs esat attālinājušies? Rutīna ir visur. No tās neizbēgt atstājot attiecības pašplūsmas varā.
Tas ir tik grūti, ja tev patīk kāds, kurš dzīvo tālu prom no tevis. Bet ko lai dara, ja tik ļoti patīk, bet nav iespēju tikties?
Padoties?
Vai arī pieņemt šo šķērsli "attālums", un censties to pārvarēt.
Gaidīt, vienalga cik vajadzēs, bet nezaudēt cerību un ticību, ka viss būs labi.
Ai, ai, ai - bet lai gaidītu, jābut abpusējais ticībai un pacietībai. Jo dzīvot ar šaubām- bezjēdzīgi.
! Diezgan grūti
