Gandrīz vienmēr, kad sēžu pie datora, klausos mūziku, jo bez mūzikas ir sajūta, kad kaut kā pietrūkst. Pie mūzikas es arī mācos, bet reizēm tā traucē, jo nespēju koncentrēties darbam. Arī savu ZPD jau divus gadus rakstu par mūzikas ietekmi uz cilvēkiem, rakstot darbu patiešām esmu uzzinājusi daudz ko interesantu. Mazliet pacitēšu savu ZPD.
Kāda apbrīnojama narkotika ir mūzika! Tā aizrauj ar savu noskaņu- ar bezrūpīgu jautrību, nopietnām pārdomām, dziļām ciešanām un gaišu prieku.
Mūziku ir iespējams izmantot arī, lai manipulētu ar cilvēkiem veikalā. Pētijumi rāda, ka lēna mūzika fonā veicina tirdzniecības apjoma pieaugumu. Mūzikas ātrums ietekmē iepirkšanās ātrumu. Savādi, ka tieši otrādi, nekā mēs to iedomājamies- ātra mūzika mums liek ātri pazust no veikala, bt lēna mūzika ierosina kaut ko nopirkt, jo mēs iegrimstam pārdomās un it kā vairs nepiedomājam pie tā, ko daram, ko pērkam. (Godīg sakot, tam pat varētu piekrist. +/-)
Arī interesanti, ka emocijas, kuras rodas klausoties mūziku nav īstas emocijas. Mūzikas izraisītās emocijas ir tādas kā īsto emociju spogulis. Skaņu plūsma sniedz tieši pašu noskaņu. Emocijas iesaistot klausītāju skaņdarbā izteikto emociju un domu lokā. Mūzika vispārināti atspoguļo dzīves parādības. Tā sauktā skumjā reakcija īstenībā nemaz nav pilntiesīgas emocijas. Ja šī reakcija būtu īstas jūtas, tad nevarētu mainīties tik bieži, kā to dara, un tās nesāktos un nebeigtos, pateicoties mūzikālajam ierosinājumam, kas tās pamodina. (Un šim, es pilnībā varu piekrist.) Bet kāpēc cilvēki klausās tādu mūziku, kas atnes skumjas? Tas tiek izskaidrots ar cilvēku tiekšanos saprast mākslu. cilvēki ir zinātkāri un bauda savu spēju saprast un izjust.
Fonā skan: John Mayer - Free Fallin
