Stāsts

Skaista ir diena. Skaista ir kāda cilvēka nodzīvota dzīve. Skaista ir arī dziesma. Dziesma par diviem cilvēkiem, kas nejauši satikās un pieķērās viens otram. Diena bija pavisam parasta, bet tiem diviem cilvēki šī diena nozīmēja tik daudz, ka vēl ilgi palika atmiņā. Gāja laiks, līdz atkal šie divi cilvēki nejauši sastapās, bet šoreiz viens otru nelaida tik ātri vaļā..
Un tad radās šī dziesma, veidota kā kolāža:

Katra mazā bildīte ir izjusts mirklis no šīs dziesmas. Dziema mijās gan ar skumjām, gan ar prieku, bet galvenais bija, lai šī dziesma skanētu mūžigi... sirsniņā.
Reizēm arī mūsu dzīve ir kā kasete ar lenti. Lentē paliek mazās bildītes, kas veido kolāžu,protams, mūzika ari saglabājās (vārdi, skaņas) , bet nekas nav mūžīgs, lente var arī pārtrūkt, ja nebūsi uzmanīgs.
Vēlies zināt, kā šis stāsts beidzās?

Dziesma, vēl līdz šim brīdim turpina skanēt, bet vietām lente ir bojāta.. Un tikai jaunas bildes, kas veidotu kolāžu, spētu šīs bojātās vietas likvidēt..
Bet nu, lai skan dziesma : La la lāāāā, esmu tavā sirsniņāāā