Piezīme:
Ir pienākusi kāda ziemas pelēkā diena.
Kas jau mēnesi nedaru neko tādu kas paliktu atmiņā,
Akmeņus kāds sabēris man kabatās, velk uz leju, spēka nav.
Tik brīvdienās sadaru visādas muļķības.
Kad bass un grādīgais man kabatās.
Tāpat tās paliek kā nebijušas, neizjustas.
Rutīna uz papēžiem kāpj.
Ieslēgties istabā un nojūkties, vai kā?
Viss ir apnicis, esmu laikam izaudzis!
Vakaros skatīties "Panoramu"
Pielūgt meiteni, kas ir kā aizliektais auglis,
bībeles bauslis kas pauž, aizrauties nav ļauts.
Grēks! Ir tas, ja palaidīšu viņu garām, kā autobusu aukstā pieturā.
Ne apsēsties, ne kājās nostāvēt. Aiz sala mīņāties pa jūtām,
Vai aiz kaisles mīcīties pa gultu.
Es brīžiem par daudz jūtu skumjas kā vientuļa, pamesta,suņa acs.
Paveries tajās! Uzrunās tās no visas sirds tevi, paņem mani tak pie sevis!
Mēģināts nav zaudēts, Mēģināsim var sanākt.
Mēģini, tikai iegūsi, varbūt manī atradīsi sevi.
Kad runāju ar tevi esmu mēms.
Kad rakstu tev nemāku izpausties.
Māku tik dzejā izteikties.
/Jēkabs/ Paldies tev par dzejoli.
