Cilvēki nebeidz pārsteigt ar savu "seklumu". Vai Jūs neesat kādreiz padomājuši par to, ka cilvēki pārliekus daudz uztraucas par to, ko citi teiks, vai padomās. Patiesībās tas ir tik stulbi! Visi jūtās lieli varoņi tad, kad citus noliek, aprunā un izsmej, bet paši reāli neko nedara, sēž mājās un audzē dibenu. Parasti tiem lielajiem runātājiem vienkārši skauž. Sasodīti stulbi tas viss ir, cilvēki paši patiesībā sev apgrūtina dzīvi. Vai nebūtu forši, ka katrs varētu darīt brīvi ko grib? Nav jau tā ka nevar darīt, bet kā saka- tad tu esi uzreiz sliktāks.. Vai varbūt patiesībā labāks?Bet citi to negrib atzīt..ai, ai,ai...Velns, kas to lai zina! Reizēm man patīk daudz filozofēt. Vienkārši, esmu meitene, kurai patīk atšķirties. Ja man prātā ienāk kāda ideja, es to labprāt īstenoju. Ja runā par apģērbu, atkal kārtējo reizi, uzvelku melnus legingus, šoreiz latex. Manuprāt, izskatās forši un diezgan pievilcīgi. Bet atrodas jau tādi tipiņi, kas skatās ar izbolītām acīm, apmēram, tā - wtf? ;D Kamon mīļie cilvēki. Mēs katrs dzīvojam vienu reizi, vai tiešām nebūtu daudz foršāk, ja cilvēki nebaidītos, būtu drosmīgāki, interesantāki un košāki. Manuprāt, nav pievilcīgi, ka katrs trešais garāmgājējs ir līdzīgs. Kā saka, pastāv, kas mainīsies! Un tāda ir mana filozofija- Ar radošo piesitienu es iepazīstu sevi.. kaut vai ar celofāna maisu uz galvas, bet ar pašpārliecinātību, esmu laba, ne sliktāka.Labi, labi necepšu es tev veselu sacepumu. Vēl tikai mazu kūciņu tev:
Piekāšu- es mīlu šo remiksiņu, un abas dziesmas. Un arī tevi mazliet mīlu.
Citēju, no dzīves;
Blje, ideāla meitene esi...
Tev būs jābrauc uz Tukumu, kad..
Esmu laimīgs
širme uz riteņa
Trobolē manu mobilo
Iegriežam ballīti kopā
Kušššš... Un tā var turpināt ilgi un dikti.
