Acis aizveru, jūtu. -Tu attālinies, tavi soļi neizdziest. Guļu pelēkā jūrā,es ienirstu sevī, krastu neaizsniegt un kad pēdējo reiz sajutu tavas rokas, skumjas nepāriet. Vārdiem šorīt nav vietas, mēs sāksim no jauna un celsimies debesīs. Aiziet vieglāk kā ticēt, piedzimt no jauna- atnākt atpakaļ. Savāds skatiens logā, mirklis vēl un durvis aizvēsies. Smaids neizdziest sejā, es piekļaujos tev, bet tevi man neaizsniegt. Kad pēdējo reizi es sajutu tavas rokas, skumjas nepāriet! Varbūt es piedošu tev, varbūt par daudz līdz šim meloju sev. Daudz asaru izlijis jau, varbūt es gaidu par daudz. Lūdzu nāc atpakaļ vēl pēdējo reizi!
