Bija forša piektdiena. 12:00 bija jābūt skolā uz pēdējo zvanu. Neticās, bet jau pagājis pēdējais zvans un nu priekšā ir palikuši četri eksāmeni. Ļoti, ļoti negribu, bet no viņiem neizbēgt, cerams būs labi. Uz pēdējo zvanu mums bija jāģērbjas kā pirmklasniekiem. Man patika šī ideja, jo man bija padomā, ko varētu vilkt mugurā. Pēdējais zvans nebija nekas īpašs, ātri pagāja, bet emocionāli nedaudz aizķēra, fakts, ka aizejam prom no skolas. Kad vidusskolas laiks nu jau ir pagājis. Es ceru, ka sirdī man paliks tās labākās atmiņas un mana dzīvē sāksies jauns, skaists posms. Ar ļoti daudz, interesantiem piedzīvojumiem. 12. gadi, tas ir ilgs laiks, bet priekšā vēl ir neticami daudz piedzīvojumi.
Vēl, šī piektdiena bija īpaša ar to, ka pēc pēdēja zvana atbraucu mājās un jau bija jātaisās uz kāzām. Pareizāk sakot- sudrabkāzām. Kas ir sudrabkāzas, to jau noteiksi visi zina, 25 gadu kāzu jubuleja. Manuprāt, tas ir ilgs laiks, pietiekami ilgs, lai to salīdzinātu ar sudrabu. Ir skaisti, ka divu cilvēku sirdis vieno mīlestība, ka spēj nodzīvot tik ilgi kopā un viss jau turpinās. Savā veidā vakar visu tikai atsvaidzināja. Bija interesanti, jo nebija vienkārša sēdēšana pie galda un dzeršana, bija dažādas spēles, karaoke utt. Man patika, un nevienā brīdī nenožēloju, ka tur paliku. Pirtī, kurā bijām, bija tik forši. Man patika, labprāt vēl kādreiz tur aizbrauktu. Tik daudz vietas, istabiņas, ir kur izvērsties un planēt. (Man jau patīk planēt ;D) Ja izdosies, tad iespējams tieši tur varētu rīkot savu ballīti. Vienīgais mīnuss- tur bija ļoti daudz odi, bet šķiet, ka tas nav nekas jauns, jo šogad viņu visur ir kā jūra. Faking, sakož mūs.
P.S. Bija ļoti patīkami dzirdēt komplimentu, ka palieku tikai skaistāka un noteikti puikām prātu jaucu! Tas cilvēks man lika pasmaidīt no sirds. :)
