Laiks- kā tas skrien. Būšu laimīga, kad garām būs 25, 26 datums. Apzinos, ka tas būs visgrūtākais pārbaudījums man, jo angļu valoda nav mana stiprā puse, galīgi nav. Neesmu cilvēks, kam padodas valodas. Latviešu valodu, tad salīdzinoši labi padodas. Ehh.. bet gan jau pienāks diena, kad arī valodas līmeni uzlabošu, jo atrodoties vidē, kur apstākļi piespiež, ir daudz vieglāk iemācīties. Bet labi, ko gan par valodām. Nav tā mīļākā tēma.
Nevaru aptvert, ka 12 mācību gadi būs jau pagājuši. Tas ir tik ātri, dažiem tas ir skaistākais laiks, dažiem tikai skaistākais dzīves posms sāksies, kā nu kurš to uzskata. Es to uzskatu kā pāršķirt grāmatai jaunu lappusi. Es nemaz nejūtos liela, veca un uzskatu, ka vēl visa dzīve ir priekšā, palēnām jāvirzās tikai uz augšu. Šodien sapratu, ka man patīk sabiedriski darbi, tad es jūtos labi, un esmu apmierināta ar dzīvi. Tieši tāpēc nākotni gribu saistīt ar sabiedrību, pasākumiem, kaut ko radošu un daudzpusīgu. Ecā, tā lūk.
Esmu apkrāvusies ar grāmatu, burtnīcu kalniem, jo kā jau zināms, daudzi visu atstāj uz pēdējo brīdi, un tad tikai jākapā entie mājas darbi.
Kaut kas maksimāli labs priekš manis! Pozitīva dziesma, kā es - vismaz pašlaik!
Paldies kikijam par dziesmām, pilnīgi manā gaumē!
