Nu ko laikam pienācis laiks, kad jāiecep kāds jauns storijs. Patiesībā pat nezinu ar ko lai sāk, visas šīs dienas bijušas ačgārnas, pa dienu guļu vai jūtos tāda nekāda, jo miegs nāk, bet nakti ballējos. Laikam tā vairs nevar turpināt, bišku par traku jau. Es jau domāju vakar mest mieru, bet kā var neaizbraukt uz Mojito ballīti pie labiem draugiem. Kopumā jau baigi labi pavadīts laiks,ar foršiem cilvēkiem. Jāņi arī šogad bija ekskluzīvi, jo svinēju tos Rīgā, nevis kā ierasti laukos pie dabas. Bet ne brīdi nenožēloju, pasākums tiešām bija izdevies un es neesmu tā, kas Jāņus svin pēc tradīcijām. Ar nožēlu jāatzīst, manā uztverē šie svētki ir vienkārši oficiāli nodzeršanās svētki. (Nu vismaz 90% jauniešiem noteikti). Man Jāņi nekad nav īsti patikuši. Tā ir tīrākā patiesībā.
Vēl esmu pārsteigta par tik daudz komplimentiem pēdējā laikā. Es pavisam godīgi un atklāti saku, man nepatīk kā izskatos (nu ok, ir dienas, kad ar smaidu varu paskatīties spogulī), bet tā, es sevi par nekādu skaistuli neuzskatu. Vienmēr sevi izbrāķēju un norakstu, ka esmu ballītē viss neglītākā, atšķirīgāka un nevienam nepatikšu. Bet beigās dzirdu tās labākās atsauksmes. Protams, ir jauki apzināties, kad mani uzskata par skaistāku un foršāko meitene ballītē, bet nu nekādi tā nejūtos. Un godīgi sakot,man nepatik ja man ballītēs pārāk uzmācās, šobrīd esmu ļoti noraidoša.. Bet to jārespektē un puišiem būtu jāciena mans viedoklis.. Tāpēc, es ceru, ka satikšu arī kādreiz tādu puisi, ar kuru var aiziet uz kino un nebaidīties, kad man uzmāksies..
Mjaa... labi, ko nu par to, kopumā man ir tik daudz, foršu draugu, takā turās.. Kristīnei vajag nedaudz piebremzēt un izdosies arī, drīz dodos tripā pa eiropu, es ceru, ka jau kādā 1 vai 2.jūlijā.
Haha, viena vakara top dziesma. Tās acis vienkārši nogalina.
