Ir jau diezgan vēls, 20 minūtes pāri 23. Miedziņš arī ļoti nāk, nogurums mani pārņēmis. Neskatoties uz to visu, vēlējos ko ierakstīt šeit. Varbūt šodien nerakstīšu par skolu, jo skolā viss bija labi, vēlos ierakstīt kādu pārdomu, to, kas mani un manu prātu tagad moka pirms saldā miedziņa.
Ieslēdzam šo ideālo dziesmu Coldplay- Yellow. Nebaidos teikt ideālo, jo katru reizi klausoties skudriņas skrien.Žēl, ka viņi nekad nebūs Latvijā, jo Coldplay ir no tām retajām grupām, kura neapnīk, kurai patīk gandrīz visas dziesmas.;/
Manam blogam ir jauns dizains, kā jau redziet, diezgan vasarīgs, saulains. Ar to es vēlos saglabāt siltuma sajūtu arī vēsajos rudens vakaros. Kā jau katru vakaru manu prātu nodarbina daudz un dažādas domas. Gan labas, gan nepārāk labas. Sliktas izpaužās tā, ka tās nav diez ko pozitīvas, ar bēdīgu nokrāsu...
Reizēm es jūtu to, ka esmu apstājusies vienā dzīves posmā, negribu laist savas domas,atmiņas prom. Gribās tās paturēt vissiltākājā kaktiņā.Bet tā jau ir ar tām atmiņām, labākās atmiņas mēs vienmēr paturēsim prātā, bet sliktas pašas par sevi reizēm atgādina. Lai nu ko, bet dzīve nebūtu tik bagāta, ja cilvēkam nebūtu atmiņas, par to, kā bija agrāk. Žēl, ka cilvēks sevi sāk apzināties tikai aptuveni no 4 gadu vecuma, tad arī tās pirmās atmiņas ir palikušas. Diemžēl, neatceros savu pirmo sperto soli šajā dzīvē, bet man bērnība bija lieliska. Es jutos laimīga. Ok, labāk beigšu šo ierakstu, jo esmu pamodusies ar svaigu galvu un jaunām emocijam. Gan jau šīs dienas laikā, visticamāk vakarpusē, ja nebūšu aizbraukusi uz MP, taps jauns ieraksts. :)Tagad skan: King of Leon - Notion,lai klausītos, spied šeit
