Domāju, ka lieki būtu iepazīstināt ari sevi, jo principā visi galvenie dati par mani ir šeit blogā jau atrodami un izlasāmi, tāpēc vēlos pastāstīt kaut ko tādu, kas varbūt vēl citiem nav zināms. Lai ērtāk būtu pārskatāms, rakstīšu punktos.
Tad nu sāku, bet gari nebūs, jo ir jau diezgan vēls un rīt agri jāceļās:1. Man ļoti patīk skatīties world fashion channel, es pat varētu teikt, ka tas ir mans mīļākais TV kanāls, bat MTV seko tikai pēc tam, jo tur ir gan interesanta mode, jaunākās kolekcijas, gan laba mūzika fonā. Un nevajag uzreiz aprobežoties un teikt, ka tas ir cacu kanāls, jo tā nemaz nav. Cilvēkiem, kuriem patīk māksa, stils, ekspermenti, šis kanāls ir ideāli piemērots.
2. Es nekad mūžā vēl neesmu nogaršojusi hamburgeru, hmm, interesanti kā viņš garšo? Es nezinu, bet man ir vienkārši iekšējas sajūtas, ka man viņš negaršos. Starpcitu arī čīzīti tā īsti neesmu nogaršojusi. Šķiet ir miljons ēdienu kas man negaršo, kurus neesmu pagaršojusi nemaz. Kaut vai sušī. Bet es labojos, un sāku ēst dažādākus ēdienu. Neesmu izvēlīga, drīzāk izdevīgāka.
3. Es mīlu vientulību. Kaut arī esmu sabiedriska, aktīva un draudzīga, man bieži vien ir vēlme pabūt vienai, tikt galā pašai ar sevi, sakopot domas. Nu teiksim tā, 1x nedēļā mājās pabūt vienai būtu ideāli, kā pašreiz esmu viena, bet tas neatiecās uz to, ka man blakus nav vajadzīgs cilvēks, kas mani samīļo, kas mani mīla un ciena, jo tad dzīve būtu pārāk tukša.
4. Man ir apsēstība jeb atkarība no sava rozā pancho. Nesmejieties, es viņu patiešām mīlu. Tad ir sajūta, ka vienmēr pie sirds ir siltums. Man šīs pancho nozīmē vairāk nekā jūst spējat iedomāties. Mamma man teica, velc nost tak to rozā pancho, es viņai atbildēju, pat pa 100ls no viņa nešķirtos. Viss kas man ar viņu saistās, tas ir ļoti personīgi. Tāpēc, ja kādam viņš nepatīk vai kaitina, nav mana problēma.
5. Reizēm raudu par sīkumiem. Jā, tā nu tas ir, bet vai esat padomāši par to, ka varbūt tie sīkumi nemaz nav sīkumi. Kaut vai ir brīži, kad man uznāk skumji skatoties uz savu suni. Viņš ar tik žēlīgam actiņām uz mani skatās. Viņš ir vecs jau un nesen gandrīz gāja bojā, jo zāles pļāvējā iepļāva kājņu. Kad skatos viņam acīs, man reizem birst asaras, jo zinu, ka viņa dzīves ilgums vairs nav tik ilgs un es viņu tik ļoti mīlu. Varu pateikt atklāti, ka kādi 15% no mana bloga satura ir rakstīti ar asarām acīs, jo patiesībā šeit ir ielikas tik daudz emocijas. Tas nav tā, ka vienkārši piesēžos un bez nekādām emocijām kaut ko samurgoju.
6. Man ir tā, ja man kaut kas iegaršojās, tad to produktu/ēdienu vai dzērienu varu lietot mēnesi, divus, trīs no vietas. Nu tas ir tā, pieņemsim man iegaršojās siera pankūkas, un tagad viņas ēdu gandrīz nonstopā katru dienu pusdienās. Pašreiz man ir tā ar vienu ēdienu, ko lietoju savā uzturā jau ilgāk kā mēnesi, faktiski manas pusdienas nemainās!
7. Es nemāku atšūt cilvēkus, kaut arī to būtu pelnijuši. Uzskatu, ka man ir pārāk laba sirds, jo spēju atmaigt arī pret cilvēkiem, kas man ir darījuši pāri un sāpinājuši. Esmu labsirdīgs cilvēks un uzskatu, ka katram ir vērts dot otru iespēju, bet tikai tad, ja var tiešām redzēt, ka otrs cilvēks to vēlās un novērtēs.
8. Man riebjās sarkana krāsa! Lai arī to esmu teikusi jau diezgan bieži, šoreiz atkārtošos. Un jā, tas vairāk ir saprotams tieši apģērbā, manā stilā. Tas nenozīme, ka piemēram, man riebjās tomāti, jo viņi ir sarkani, vai arī viņš ir nūģis, jo viņam sarkans krekls.
Labi, šodien beigšu, bet rīt noteikti turpināšu.. jo man ir ko teikt. A un aizmirsu svētu lietu, dziesmu :
