Tad nu sākām! 2010. gads man iesākās diezgan slikti, bija melnais periods, vistiešākajā nozīmē. Kādus pirmos divus mēnešus man nebija pilnīgi nekāds noskaņojums, sēdēju parsvarā mājās, tikai pa retam kur devos kopā ar draugiem. Protams, arī slimoju un pabiju pat nedēļu slimnīcā. Tieši uz Monsterparka atklāšanu. Diezgan nelāgi sanāca, tomēr slimnīca man patiešām palīdzēja. Man bija nieru iekaisums, cik atceros. Lai arī daudz skumu, raudāju un pārdzīvoju par vairākām lietām, notikumiem, atradu savu cerības stariņu un palēnām mana dzīve sāka iet uz augšu. Kristīne pat sāka smaidīt. Atkal devos uz pasākumiem, braucu ciemos pie Jēkaba, kas vienmēr uzlaboja garīgo. Īsāk sakot iepaiznos ar jauniem cilvēkiem, tas bija tas, kas man tajā laikā tiešām bija nepieciešams. Martā sāku iet uz monsterparka pasākumiem, arī tur iepazinos ar vairākiem cilvēkiem un bija jautri. Kaut vai iepazīšanās ar Sindiju! Bija tak jautri, vai ne? Doties no rīta uz Pļavniekiem ar kājām, tad uz mārupes ballīti braukt, lai gan tas jau bija pēc kāda ilgāka laiciņa. Noteikti vēlēšos Tevi 2011. gadā satikt biežāk, tā pat arī Lauriņu, ar kuru iepazinos maijā. Abas esat tiešām jaukas meitenes! bučas Jums!Tad turpinājās raibais periods, kurš apmēram ilga līdz jūnija vidum. Raibais periods spilgti parādījās arī manā izskatā, jo man tajā laikā paspēja būt gan brūni mati, gan blondi, gan raibi. Ha, gandrīz aizmirsu pieminēt arī zaļos. Kurus jūs varējāt apskatīt mana blogā vienā ierakstā. Raibais periods izpaudās tā, ka biju gan priecīga, brīžiem pat laimīga, bet reizēm atkal kārtīgi izbesijusies. Protams, visam tam par virsu nāca stress. Eksāmeni tuvojās, vidusskola bija jābeidz, bet kopumā viss beidzās veiksmīgi. Šogad beidzu 12. klasi un piedzīvoju savu pirmo lielo izlaidumu, jo 9.klases izlaidumā nepiedalījos (traumu dēļ). Izlaidums man patika, bija pat labāks, kā biju domājusi. Gribētos arī ko pateikt, par savu bijušo klasi. Paši jau gan ziniet, ka mūsu klase nekad nav bijusi no tām draudzīgajām, tomer kopumā biju apmierināta ar to! Vienīgais, kas man nepatika, mūžīgā aprunāšana, kas valdija starp meitenēm un, protams, smiešanās par vienu cilvēku, Jūs paši ziniet kuru. Skumji, bet fakts! Tomēr novēlu visai Ex 12.a klasei, Laimīgu Jauno gadu, lai veicās visiem sesijā un lai izdodās nākamgad uzrīkot kopā kādu salidojumu.
Eksāmenus noliku, varēju sākt baudīt vasaru. Šogad arī biju tripiņā. Par savu tripiņu jau esmu rakstījusi, tomēr īsumā varu teikt, ka gāja tiešām ļoti forši. Ceļš apmēram bija tāds: LV-LT-PL-Čehija-Slovākija-Austrija-Slovēnija-Itālija-Slovēnija-Venēcija-Austrija utt līdz nokļuvām atpakaļ LV. Vienīgais kas man nepatika, bijai lielais karstums, tomēr, kopumā viss bija ļoti, ļoti jauki! Tad atbraucu mājās, bija laiks patusēt ar saviem draugiem. Iestāties skolā. Tā nu sanāca, ka izvēlējos Ekonomikas un Kultūras Augstskolu, un ziniet- man tur tiešām patīk. Esmu apmierināta ar savu izvēli. Tagad es vēlētos atrast darbiņu, ko varētu apvienot ar mācībām. Un esmu priecīga, kad kopumā man ir ļoti foršs kurs, jauki kursabiedri. Varētu teikt, ka šis bija laika posms, kad man sāka viss iet uz augšu, neskatoties uz dāžam ķibelēm. Galvenais, ka pati jutos laimīga! Tikai uz gada peigām viss sāka atkal palēnām iet uz leju, tomēr Kristīne šoreiz ir apņēmusies smaidīt par spīti visam tam, kas ir mani sarūgtinājis un sāpinājis. Kāds tad ir mans šī gada rezumē? Gads nav biis no tiem sliktākajiem, jo lai arī gads iesākās slikti, tomēr ejot laikam viss gāja uz augšu. Un ceru, ka arī nakamajā gadā viss arvien vairāk ies uz augšu. Esmu daudz ko iemācījusies, piemēram, to, ka nevar uzticēties visiem, kas tev jauki uzsmaida, vai pasaka kādu jauku vārdiņu. Uzticība ir palēnām jaiegūst. Tā pat arī esmu sapratusi to, ka, ja Tevi kāds sāpina, labāk ir pasmaidīt un neiespingt, jo redzēsi, ka beigās Tev pašam būs tikai prieks.
Liels prieks man arī ir par to, ka esmu salīgusi ar vienu cilvēku, kurš mani ir daudz sāpinājis. Esmu piedevusi un tagad izjūtu pilnīgu mieru tajā visā. Nevajag mūžīgi paturēt rūgtumu sirdī. Šī gada laikā esmu ļoti mainijusies, pat vecāki to atzīst. Esmu mainijusies uz labo pusi, kļuvusi atvērtāka un vēl (kopumā) pozitīvākā. Ja runā par dziesmu, kāda ir mana šī gada top dziesma, tad šoreiz nav tādas 1 konkrētas! Tomēr ilgu laiku man ļoti patika šī dziesma:
Tāpēc varētu teikt, ka šī ir viena no manām klausītākajām dziesmām šogad. Bet atkārtoju, viena no kādām 100, vismaz ;D. Ieliku šo versiju, jo orģinālā jau kaut kur te pat blogā ir sastopama.
Godīgi sakot, šīs gads ir ļoti ātri paskrējis un nespēju pat īsti aptvert to, ka rīt jau ir gada pēdējā diena. Vienmēr, kad Vecgada vakarā pulkstens nosit 00:00, mani pārņem nelielas skumjas, jo vecais gads ir aizritējis un aizgājis mūžībā, tomēr, ir jāsmaida, jo vietā stājās jauns. Un jātic, ka nākamais būs vēl labāks! Tad nu novēlu visiem tiešām Laimīgu Jauno gadu! Bučas visiem, bet tās lielākās bučas šoreiz: Agnesei, Emīlam, Rihardam, Lindai, Laurai, Agrim, Murdziņam, Ričardam, Anrijam, Kikijam, Rūdim, Līviņai, Signei, Montucim, Lindiņai, Gvido, Robertam, Mārtiņam, Elīnai, cerams, ka nevienu neaizmirsu! :)
novēlu:
mīlestību 2x vairāk
veselību 7x vairāk
naudu vismaz 2x vairāk
Lai sapņi piepildās ikvienam no mums!:))
P.S.Lejā, labajā sāna malā ir aptauja, apskaties un ieklikšķini savu atbildi, tad arī Tu būsi padalījies ar to, kāds Tev ir bijis šis gads! Paldies (:
P.S. 2. Un liels paldies visiem tiem, kas grūtajos brīžos man nav uzgriezuši muguru, kas ir snieguši man pretī savu roku, likuši smaidīt. Es tiešām to novērtēju.
