Pēdējo dienu laikā jūtos nomākta, protams, tas ir atbilstoši apstākļiem, bet patiesībā tas nav vienīgais iemesls. Šoreiz tiešām pierādas tas, ka draugus iepazīst nelaimē.
Vakar biju atkal aizbraukusi uz Riekstukalni, šoreiz gan ar RTU puišiem, kas organizēja to visu. Patiesībā kopā bijām divi lielie autobusi, apmēram, 120cilvēku. Beidzot arī sanāca kopā pavadīt laiku ar Lindu un Elviju, protams, paldies arī Agrim par kompāniju. Kalns tiešām ir tas, kas man nepieciešams. Kad braucu augšā ar pacēlāju, kurš bija starp tādu, kā meža aleju, es sajutos, kā paradīzē. Tas sasildija manu sirsniņu. Vērojot apsnigušos kokus, sajust apkārtējo mieru, tiešām lieliski. Bet vakarā gan jutos nogurusi, tomēr 5h ir ilgs laiks, pluss ceļš. Domāju, ka naktī gulēšu, kā nosista, bet tā nemaz nebija. Ap 3 tikai aizmigu, slikts miegs bija un sapņoju, ka savu mīļāko kapuci esmu sadalījusi uz pusēm, lai padalītos ar kādu. Laikam jau tas parāda to, ka esmu labs cilvēks, kam priekš citiem nav žēl.
Vismaz cenšos tāda būt, un ne tikai tajās dienās, kad notiek labdarības akcijas. Protams, 7dien man rosijās tik daudz domas galvā, kā labāk palīdzēt, bet nu izdarīju visu to, kas manos spēkos. Paldies tiem, kas noziedoja, prieks, ka visiem bērniņiem tika. Ir vērts padomāt, ka reizēm čīkstam par pārāko sīkumu, nenovērtējot to, kas mums ir.
Ir svarīgi novērēt to, kas mums IR, nevis to, kā mums nav. Par to mums visiem vajadzētu padomāt.
Neesmu jau arī ideāls cilvēks, arī man ir daudzi mīnusi, arī es varu reizēm būt kašķīga un riebīga, tomēr esmu labas gribas cilvēks, kam reizēm gadās sadusmoties. Arī pašlaik es izjūtu iekšējas dusmas, patiesībā esmu nedaudz apvainojusies uz kādu cilvēku. Šķiet, ka šim cilvēkam nemaz nepielec, ka tas ir par viņu.
Centīšos turpināt ar ko pozitīvāku.
Kā būtu ar Coldplay- Christmas Lights?
Ļoti ir iepatikusies arī šī dziesma. Savā blogā jau par Coldplay esmu daudz rakstījusi, tāpēc neko daudz nepiebildīšu, vienīgi varu atkārtoties, žēl, ka viņi nekad nekoncertēs Baltijas valstīs :(. Jo uz viņu koncertu es 100% ietu, tur nebūtu divu domu.
Rīt kārtējā gārā diena, cerams galva nesāpēs. Jau 10 jābūt bērnudārzā uz eglīti. Gan jau tur būs jauki. Visi puiši būs zaķīši. Labs ir, šodien es beigšu. Bet ziniet to, ka pirms vairākām dienām iesāku rakstīt kādu rakstu, kas gan jau tuvāko dienu laikā tiks pabeigts un publicēts. Jauku jums visiem vakaru!
