Kaut arī šodien īsti nav tā diena, kad gribās rakstīt, tomēr mēģināšu. Ieslēgšu fonā jauku mūziku, tā noteikti palīdzēs.Jau vakar rakstīju tādu atziņu, ka nevajag gruzīties par cilvēkiem, kas Tevi aprunā aiz muguras, jo Tu šim cilvēkam atrodies priekšā. Cik bieži mēs jūtamies slikti dēļ citiem? Esat kādreiz domājuši par to, cik ļoti sāp tieši vārdi, cik lielā izmisumā mēdz iedzīt pāris vārdi, ko teicis tev mīļš cilvēks, vai pretēji, ienaidnieks. Reizēm sāpināt spēj pat viens vārds, un Tu mīļais cilvēk, esi iedzīts izmisumā. Vārdiem ir milzīgs spēks un patiesībā par katru pateikto vārdu mums ir jāatbild. Alkohols nav attaisnojums, attaisnojums ir tikai tad, ja cilvēks ir to teicis būdams nepieskaitāms. Mhm, bet tad jau nesāpētu tā, ja zinātu faktu, ka cilvēks to pateicis brīdī, kad viņa prāts nav spējis loģiski domāt. Nezinu vai attaisnojums būtu, piemēram, es biju dusmīgs, es to pateicu dusmās. Bet varbūt tas ir tikai aizbildinājums. Protams, dusmās mēs mēdzam pateikt tādas lietas, izpļaut tādus tekstus, ko būdams mierīgā stāvoklī nepateiktu, paturētu savas replikas pie sevis. Tas ir kā sprādziens,kad cilvēks uzsprākst un pasaka visu to, kas viņam ir bijis sakrājies. Visu to, kas bijis uz sirds. Bet arī tā nav labi, kad cilvēks sevī tikai krāj un krāj dusmas, labākais tomēr būtu mierīgā atmosfērā ar otru cilvēku izrunāties. Kamēr nav pienākusi tā diena, kad uzsprāgsti....
Tomēr viss nav tik viegli. Turpināšu ar frāzi, sāpināt spēj pat nieka viens vārds. Lai arī cik reizēm pasaule liekās nežēlīga, ļauna un netaisna, cilvēks var salūzt dēļ viena niecīga vārda. Skumji, bet fakts. Nezinu vai saprotiet, ko ar visu šo vēlos Jums visiem pateikt. Varbūt tikai cilvēcigu faktoru, kad vajadzētu būt iejūtīgākiem vienam pret otru.Sekot līdz katram vārdam, ko runā, raksti. Censties saprast, cik tomēr esam atbildīgi par to, ko mēs sakam. Par katru skaņu, kas nāk ārā no mūsu mutes. Vārdi spēj arī pacelt debesīs. Ja Tev pasaka ko mīļu kāds cilvēks, kurš Tev ļoti, ļoti patīk, loģiski, ka jūties ļoti labi. Reizēm ir tā, ka nezini kur aiz priekiem likties. Šķiet, kad vārdiem ir lielāka vērtība kā nauda.
Kāds vēl piekrīt, ka vārdi ir vērtīgāki par naudu? Es domāju, ka tas nenoliedzami tā ir. Pieņemsim, ka Tev kontā ir 50 miljoni. Tu vari atļauties visu, ko vien sirds kāro (es nerunāju par nereālām lietām). Visas kārotās drēbītes, ierīces. Bet, ja Tev pateiktu mīļotā meitene/puisis- ej dirst, tu man riebies, es vairs tevi negribu, liec mani mierā, vai tu nesabrugtu? Tikai muļķi meklētu laimi naudā, ietu piedzerties, nopirktu sev 100 jaunas drēbītes. Bet kam man jaunas drēbes, ja cilvēks, kas man ir svarīgāks par visu, pasaka- ej dirst! Ok, varbūt man ir cita loģika, varbūt esmu vecmodīga, es tiešām nezinu, bet tomēr palieku pie sava- par naudu nav iespēmajs nopirkt laimi un vārdiem piemīt dubultspēks, daudz, daudz lielāka vērtība kā naudai.
Pirms kāda laika man kāds mīļš cilvēks nodeva man savu vēstijumu, kas bija veltīts man. Jā arī vēstijumā runāja vārdi, tie aizšķēra, izraisija dažādas emocijas, bet kopumā jutos laimīga. Turpretīm tagad man sāk likties, ka tie vispār nebija man, ka tie diemžēl nav no sirds. Esmu pat nedaudz vīlusies, varbūt pat aplauzusies, rezultātā tie vārdi spēja mani padarīt gan laimīgu, gan nelaimīgu.
Internets ir nežēlīga pasaule. Šeit daudzi cenšās viens otru nogremdēt, sāpināt, rupji sakot"nodirst". Jā, arī es lietoju to sūdu formspringu (lai gan pēdējā laikā nelieku nekur to linku un necenšos publicēt, aizrauties ar to), uzskatu, ka formsprings ir viens no sliktākajiem sociāliem portāliem. Protams, nejau visi cilvēki visu ņem pie sirds, bet cik daudziem tomēr kāds vārds reizēm spēj sāpināt, sagruzīt. Būdams anonīms, Tu jūties kā varonis, bet acīs to nemūžam nespētu pateikt. Ko lai saka, 90% negatīvie komentāri, anonīmie uzbraucieni ir dēļ skaudības. Otram patiesībā skauž viss tas, par ko viņš tev piesienās!
Pašai ir nācies nožēlot savus vārdus, īpaši to, ko esmu kādam mīļam cilvēkam pateikusi dusmās. Kaut arī otrs cilvēks jau sen ir piedevis, nāk brīži, kad tas atkal nāk atmiņā un izraisa negatīvas emocijas, asaras. Es nožēloju no sirds, tomēr par vārdiem nākās samaksāt, visbiežāk ar asarām...
Nesāpini otru, ieklausies savā sirdī un tikai tad runā..nepārsteidzies. Jauku jums visiem šo vakaru.
/Rakstiju no sirds/
