
Pēdējo nedēļu laikā esmu novērojusi to, kā daži ir mainījušies, pat diezgan ļoti, bet nu te jau atkal runa ir par attieksmi, ne personību kā tādu! Kāpēc es uzsveru to, ka ietekmējamies no sabiedrības? Gluži vienkārši, to pat ir iespējams novērot. Piemēram, meitene, kas vienmēr ir bijusi kārtīga, klusa, nomaina skolu! Jauni klasesbiedri turpretīm ir skaļi, kārtīgi tusētāji. Protams, sākumā meitene jūtās lieka un neiederīga, bet kurš gan vēlās būt klasē atstumtais. Meitene sadraudzējās ar pārējiem, sāk bieži tusēties, vēlu pārasties mājās, mājas darbus nepildīt, mainās viņas attieksme pret ģimeni, mācībām. Ejot laikam šī meitene ir mainījusies līdz nepazīšanai. Gan iekšēji, gan ārēji. Šajā gadījumā uz slikto pusi, bet kā ir tad, kad cilvēks mainās uz labo puso? Visbiežāk nepieciešams ir iemesls, stimuls, dēļ kā ir vērts mainīties. Kļut labākam. Šeit kā piemēru varētu minēt simpātijas/mīlestību. Ja Tev iepatīkās kāds puisis/meitene nu ļoti, ļoti, bet saproti, ka jūsu dzīvesveidi ir galīgi atšķirīgi. Meitene nepīpē, daudz sporto, toties puisim nav nekādu interešu, katru dienu uztver kā 5dienu, iet uz klubiņiem, ballitēm utt. Bet, šī meitene, kas viņa ir ļoti, ļoti iepatikusies ir tā, kurs dēļ ir vērts mainīties. Puisis sāk sportot, lai meiteni izdotos satikt, cenšās mazāk pīpēt un dzert, jo zina, ka meiteni tas nepiesaista. Un, ja vien gribasspēks ir tiešām liels, ir iespējams atradināties no visiem šiem sūdiem, mainīt savu nostāju un kļūt sportiskam un veselīgam. Ha, bet gribu teikt, ka nekad nevajag pārsteigties, tas nenozīmē, ka otrs tagad tevu sagaidīs ar atplestām rokām vaļā. Dzīve nav rožu dārzs. Un vēl tas, ja Tu kādam patīc, tad patīc tāds, kāds esi. Bet daļēji gribās oponēt šo domu, jo tas nenozīmē tā, ka citu dēļ nav vērts mainīties- ja uz labo pusi, tad tik uz priekšu. Galvenais negrimt sūdos, nesākt tos vārīt.
Aptuveni manu nostāju pret šo visu sapratāt. Cilvēki ir spējīgi mainīties, ja vien ir stimuls! Arī es mainos, mainu savu attieksmi un nostāju! Kļustu par vēl smaidīgāku un jaukāku cilvēku.
Bonusā!
Esmu priecīga, optimisma pilna, vienīgais kas bojā dzīvi ir nežēlīgas galvassāpēs. Jauku visiem nedēļas nogali, kas arī nav vairs aiz kalniem! :)