CHILLIr 5diena! Kā jau visiem, arī man patīk piektdienas vakari, bet nejau vienmēr tie ir jāpavada ārpus mājas, šodien man ir ģimeniskais vakars. Tētis ir mājās no sava kārtējā tripiņa, mammai arī brīvdiena. Pēdējā laikā nemaz tik bieži nesanāk visiem trim būt kopā, tāpēc vakars ir jauks. Piektdienas es mīlu jebkurā gadījumā, jo tad nav jādomā par to, ka rīt agri jāceļās. Un, protams, reizēm jau patīk piektdienās vakarā arī kur doties paballēties un pārnākt mājās sestdienas rītā. Neesmu jau izņēmus. Taču rītdienas vakaru gan nepavadīšu mājās, došos uz VEF indoora atklāšanu. Tas jau sen ir izlemts, kaut gan sākumā domāju, ka neiešu, bet domās ātri vien mainījās.. Cerams būs forša ballīte!
Aizvien biežāk sāku domāt par to, ka esmu īpašs cilvēks. Tas nu nav domāts tā, ka man ir novirzes. Nav arī domāts, ka esmu par sevi pārāk augstās domās un lidinos mākoņos. Ne tak! Es domāju par savām interesēm, viedokli un domām. Varbūt vārds īpašs nebija tas labākais salīdiznājums, jo katrs mēs tāds esam. Drīzāk gribētos teikt, ka esmu unikāls cilvēks. Tādas kā es, otru neatrast. Un tas atkal nebija domāts iedomīgi! Vienkārši man ir sajūta, ka reizēm dzīvoju savā pasaulītē un sapņoju par to, ka reiz zāle būs zaļāka un debesis zilākas. Protams, katram no mums ir savi sapnīši, mērķi, kas dzīvē ir ļoti svarīgi. Jo, ja Tev nav savi mērķi pēc kuriem tiekties, tad kā dēļ Tu dzīvo? Tad visticamāk dzīve būtu vienkārši izniekota. Es pat nezinu ko vēlējos pateikt ar šo visu, bet varu piebilst, man negaršo saldējums...
I Love You. Reizēm ir tā, ka gribās cilvēku, par ko nemitīgi domāt, kas pasauli iegriež 2x straujāk, bet pašlaik tāda īsti nav. Ir tikai cilvēki, kas ellīgi mīļi man pēdējā laikā palikuši. Piemēram, mans pozitīvais lādiņš- Lucky boy! ;D Drīz iesim tēju iedzert.. bez nekādām atrunām. Un vispār, man ir pārāk laba sirds. Es citiem neko nežēloju, bet pati bieži palieku tukšā vai nesaņemu pat pretī vārdu- paldies! Vārdu, kas neko nemaksā. Pašlaik skan viena no manām mīļākajām LV dziesmām- Viņi dejoja vienu vasaru ♥ . Jā- tā dziesma man atgādina kādu man mīļu cilvēku. Un kā Jūs domājiet vai ir vērts piedot cilvēkam, kurš pirms kāda laba laiciņa ir mani ļoti sāpinājis un zemiski izturējies? Es pati tiešām nezinu... tāpēc jau saku, ka man ir pārāk laba sirds, es nespēju savas dusmas ilgi sevī turēt, es ātri atmaigstu... Varbūt labāk censties būt vēsai un nedomāt par to visu. Nav jau arī tā, ka baigi domāju, bet tomēr.. (šobrīd daudzi noteikti nesaprot, par ko rakstu). Šķiet ka no šī brīža mainīšu attieksi un būšu jauka tikai tad, kad man šis cilvēks atvainosies un pateiks šo maģisko vārdu- piedod! Vai tiešām tas ir tik grūti? bet nu tā ir tava izvēle, dari kā zini... es būšu kā stabs, tagad!
Daudziem tagad noteikti griežās ballīte, bet man nāk miedziņš. Drīz iešu iekrist gultā un atslēgties līz kādiem 10. Būs jāizguļās, lai rīt būtu kopumā produktīva diena. Sākot ar Ričarda apciemošanu (mazais cālīts ir slims, veseļojies jaukum), beidzot ar došanos uz Vefu. Es tagad būtu laimīga, ja man rokā būtu glāze ar koliņu un laimas šķēlīti tajā.Dum- Dum! Tikko atcerējos vienu vakaru (ballīti) monsterparkā. Či čhi čhilinjāāā, aizej iedzer limonādi! :) Ok, bet tagad caur dušu un ledusskapi liekos gultā ;D, bet pajies vismaz 15min, kamēr izkustēšos no krēsla... un tikko man zvanija Jānis, teica lai eju uz ballīti pie Eda.. bet nu jau man ir slinkums, žēl ka ātrāk nepiezvanija, būtu pat aizgājusi uz pāris stundiņām ;D
