Es zinu, man patīk ballītes, man patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, parunāties un daudz ko jaunu uzzināt. Zinu, ka esmu reizēm tāda, kas dzīvo pa mākoņiem, savā mazajā pasaulītē...bet tad es domāju tikai un vienīgi par Tevi! Tu biji tas, par ko domāju ejot gulēt un ceļoties no rīta. Braucot sabiedriskajā transportā! Tu biji man galva, prātā, iespējams arī sirdī. Es nesaku, ka Tevi mīlēju, NĒ.. Tik labi es Tevi nepaspēju iepazīt, mīlestība tā nebija, bet pieķeršanās gan..Es vairs nezinu ko domāt, ko teikt, tikai žēl, ka mūsu draudzībā tā vienkārši, pavisam pēkšņi izira. Tas sāpēja, teikšu godīgi, diezgan ļoti. Vienīgi mans neglābjamais optimisms man lika uz visu skatīties no gaišās puses.. Es atkal atplauku, baudīju dzīvi..pats galvenais, smaidīju.
Nu jau ir pagājis labs laiciņš, kopš tās pavisam nejaukās dienas.. bet tikai nesen es uzzināju iemeslu. Nezinu, vai tas ir 100% patiess, bet ja tā..tad tas mani ļoti, ļoti pārsteidza. Jp tas ko savā galvā izdomāji, tas bija galīgi aplami. Laikam nepaspēji mani kārtīgi iepazīt. Nenoliegšu faktu, ka man patīk sabiedrība, patīk ballītes ar daudziem runāties, chilllot..bet nu tikai un vienīgi chillot..ir tomēr atšķirība! Vēl pieļauju domu, ka viens cilvēks Tev kko sastāstija, bet arī tie diemžēl bija tikai un vienīgi meli.. Zini, tas pats kā, viena tante teica.. Nekad nevajag būt tik naivam, un ticēt visam, ko citi saka. Nevajag pārsteigties ar rīcību, pirms neesi izrunājis sasāpējušos jautājumu ar otru.. jo zini, reizēm vairs labot nevar neko..
Vairs man īsti nav ko teikt. Es smaidu, priecājos, reizēm arī raudu.. vienozīmīgi, es dzīvoju! Vēl projām reizēm par Tevi iedomājos, un īpaši tad, kad nākās sastapt tevi..bet tas jau tikai loģiski. Šim ierakstam vispār nav mērķis..es izlieku tikai savas sajūtas, izbārstu savas domas.. Varbūt neliels mērķis ir tāds, lai izlasi šo..bet nu tas arī viss.
Laiks pāršķirt jaunu lapu.. atplaukt vairāk, jo šodien pirmā pavasara diena! :) Vakar vēl domāju, varbūt sadūšoties un pieiet tev klāt, izrunāties utt..bet nu nezinu gan, vai ir tā vērts, vai ir jēga.. Bet tagad, uzlikšu kādu dziesmu, kas šīm ierakstam lieliski piestāvētu.. Nu nejau gluži, kā kurpes kleitai,bet dziesma, kas ir saistīti kaut nedaudz ar Tevi
Man šī dziesma patiešām ļoti patīk.Un esmu sapratusi, ka tikai tā ir vērts dzīvot, kad maksimāli dari to, kas Tev patīk, pasaki to, kas Tevi nomāc.. Reizēm labāk ir palikt par apsmieklu, nekā nemēģināt.. Jo mēs dzīvojam tikai vienu reizi un pārāk ļoti sevi mēdzam ierobežot, ierobežot savas velmes,dēļ citiem..jo domājam par to, ko citi par to teikts, padomās..Bet vai tiešām tā ir vērts dzīvot? NĒ! Labāk lai visi mani uzskata par jukušu, jo galvenais ir lai jūtos patiešām laimīga un savas dzīves laikā esmu paspējusi izdarīt visu to, ko esmu vēlējusies, esmu bijusi tāda, kāda esmu gribējusi būt.. ar saviem sapņiem, stilu un mērķiem.. lai pati varētu lepoties ar sevi un savu dzīvi!...
Dzīves uzdevums nav būt tādam kā vairākums, bet gan dzīvot
atbilstoši savam iekšējam paša apzinātam likumam.
/Marks Aurēlijs/
BUČA - tā no sirds! Bet tagad eju žāvēt matus un skatīties iespējams kādu filmu! atā
