Rakstīšu punktos, jo šīs ieraksts nebūs par kādu vienu konkrētu tēmu! Pa šo laiku daudz kas ir sakrājies un noticis.. tad nu īsumā par šo un to;
1. Jau minēju tādu frāzi kā, galvenais ir darīt to, kas patiešām sagādā prieku! Ja vēlies gūt panākumus, Tev ir jāmīl sava profesija un, protams, jāciena pašam sevi. Ir grūti dzīvē ko sasniegt, ja vienmēr sevi nolīdzini līdz ar zemi... Gribētos teikt pat neiespējami. Tā nav rakstura audzināšana, tā ir sev neticēšana! Es apzinos, ka reizēm sevi vērtēju pārāk zemu, nenoticu saviem spēkiem, līdz ar to viss izjūk vai nostādu pati sevi neērtā situācijā, bet vai tiešām ar to man vajadzētu samierināties visu dzīvi? NĒ! Pašlaik es cenšos strādāt pati ar sevi, cenšos saparast to, ko no dzīves īsti vēlos saņemt un kāda vēlos būt. Nav viegli, tomēr rezultāts ir jūtams. Esmu kļuvusi daudz pozitīvāka, mierīgāka un arī savā ziņā drošāka, pārliecinātāka par sevi. Es palēnām apzinos pati sevi un tas ir labs sākums uz panākumu atslēgu..
Esmu jau rakstiju par to, ka man ir daudz mazu mērķīšu, kas galā veido vienu lielu mērķi. Es nezinu, vai to spēšu jeb kad sasniegt, tomēr, tas ir mans dzīves lielākais aicinājums, tā ir mana misija... Kā jau katram, arī man ir savi talanti, savi plusi un minusi, bet lai dzīvē ko sasniegtu, ir jātic SEV! Visas mūsu problēmas sākās galvā un atceramies to uz mūžu, mūžīgi mūžos, ĀMEN!
1. Jau minēju tādu frāzi kā, galvenais ir darīt to, kas patiešām sagādā prieku! Ja vēlies gūt panākumus, Tev ir jāmīl sava profesija un, protams, jāciena pašam sevi. Ir grūti dzīvē ko sasniegt, ja vienmēr sevi nolīdzini līdz ar zemi... Gribētos teikt pat neiespējami. Tā nav rakstura audzināšana, tā ir sev neticēšana! Es apzinos, ka reizēm sevi vērtēju pārāk zemu, nenoticu saviem spēkiem, līdz ar to viss izjūk vai nostādu pati sevi neērtā situācijā, bet vai tiešām ar to man vajadzētu samierināties visu dzīvi? NĒ! Pašlaik es cenšos strādāt pati ar sevi, cenšos saparast to, ko no dzīves īsti vēlos saņemt un kāda vēlos būt. Nav viegli, tomēr rezultāts ir jūtams. Esmu kļuvusi daudz pozitīvāka, mierīgāka un arī savā ziņā drošāka, pārliecinātāka par sevi. Es palēnām apzinos pati sevi un tas ir labs sākums uz panākumu atslēgu..2. Mana jaunā sirdslieta. Neesmu vēl gatava, lai par to rakstītu publiski, tomēr esmu sapratusi, ka ejot laikam mana interese par extrēmajiem sporta veidiem nav zudusi. Es izjūtu tādu kā nepieciešamību pēc asām izjūtām. Varbūt tas ir viens no maniem dzīves aicinājumiem. Un te jau atkal var piebilst to, ka nekad nav par vēlu iesākt ko jaunu, galvenais, lai Tevi tas dara laimīgu. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Kaut gan ir pagājusi tikai nedēļa, tomēr gandarījumu jau jūtu! Viens no tuvākajiem plāniem ir tāds, uztaisīt nakts tripu Rīgas ielās. Ja nu kādām ir personīga interese, tad uzraksti man vēstulē.
3. Lietas- vai tiešām tās ir tikai lietas? Nu jau pirms laba laiciņa man nozaga somu, ar visas tās saturu: telefonu, pasi, maku, cimdiem utt. Bet nejau par to vēlos rakstīt! Daudzi man teica, neķer krenķi, visu var nopirkt no jauna. Taisnība jau ir, telefonu var nopirkt jaunu, tā pat arī maku, somu, bet, cilvēkiem ir tāda īpašība, kā spēja pieķerties lietām... Protams, esmu atjaunojusi lielāko daļu no somas satura, bet ir lietas, kas man pietrūkst. Tas pats telefons... tur bija iekšā manas atmiņas, zīmējumus, kuru biju zīmējusi kādam cilvēkam pirms vairāk kā gada, bet vēl nebiju paspējusi (saņēmusies) parādīt! Dziesma, ko vairs nevaru atrast, jo gluži vienkārši nosaukumu neatceros. Numuri, kurus līdz šim vēl neesmu spējusi atgūt. Tās ir atmiņas, kas mūs pietur pie lietām, kas lietām reizēm dod liekāku vērtību, nekā tā vērtība, kas tiek izteikta naudas summā. Arī maciņš, ko man nozaga pagāšgad vasarā! Tas, ka tur bija iekšā kādi 40ls sākumā gruzija, bet vēlāk gruzija tikai tas, ka man to maku dāvināja kāds īpašs cilvēks. Varu nopirkt jaunu maku, bet tas maks vairs nesaistītos ar šo cilvēku. Tāpēc gribētos teikt, cilvēkam, kurš, piemēram, nozog tavu telefonu, tas ir tikai telefons, bet Tev tās ir atmiņas, pieķeršanās!4. Viss vienā maisā! Varbūt vajadzētu parunāt par pretējo dzimumu? Nezinu gan, jo tur man īsti nav ko stāstīt. Es pat vairs nesaprotu, kas notiek un kas nē. Ir uznācis tāds periods, kad negribās sev nevienu īsti laist klāt... bet tajā pašā laikā gribās, lai kāds dāvā savu siltumu. Tiem, kuriem ļoti patīku, tos negribot atgrūžu. Es tiešām ļoooooti atvainojos, bet to nevajaga uztvert personīgi. Es nevēlos nevienu sāpināt tā, kā pati jutos sāpināta!!!! Bet, tāda ir cilvēku daba, kāds sāpina Tevi un kādu sāpini Tu pats. Pašlaik dzīvoju sev un saviem mērķiem, lai dzīvē ko sasniegtu un justos laimīga. Iespējams ir tikai viens cilvēks, kuru es vēlētos tā no sirds iemīlēt, bet... tas vienmēr ir un paliek tikai bet...
Ja reiz rakstīju, viss vienā maisā, tad pie šī punkta varu turpināt ar pavisam citu tēmu... Un kas gan varētu maijā būt aktuāls? Skola, kontroldarbi, eksāmeni un vasaras tuvošanās... Man tagad ir galvenais pabeigt skolas darbus un nolikt eksāmenus. Šogad vēlos, lai vasara ir darbīga un produktīva, ne tikai tāda- aliņi, gaļa, džeki, ballītes.. (Protams, skan jau labi ;D) bet laiks tik ļoti ātri paskrien, un negribētos palais garām iespēju pilnveidot sevi! Pie tam, ja esi nodarbināts, tad nav laika domāt visādas huiņas (negatīvās domas), īsāk sakot- nav laika gruzīties!
Jā, šo dziesmu pamaniju Jāņa profilā! Skumji, ka tā notika. Personīgi šo cilvēku nepazinu, bet bija tā iespēja pāris reizes dzīvē parunāties, un ar tām pāris reizēm, īsajām sarunām pietika, lai saprastu, cik jauks cilvēks viņš ir bijis! Dusi saldi!
