2. jūlijs

AAA, šodienas karstums nogalina! Diezgan grūti ir dienu pavadīt produktīvi, ja ārā ir virs +30 grādiem. Centrā darīšanas noritēja veiksmīgi, ja neskaita to, ka bija jābrauc četras reizes ar sabiedrisko transportu, kurš vasaras sezonā smird vistiešākajā nozīmē. Gaidot trolejbusu saulē nedaudz pārkarstu un nofeiloju. Skatos ielas pretējā pusē augļu un dārzeņu veikals, veikala logā ielīmēta baigā akcija- mellenes 0,99 Ls kg. Nodomāju, tas tak ir tik lēti un mellenes man ļoti garšo. Kopā ar pienu un cukuru vispār maize. Ok, aizgāju ātri uz veici, kamēr trolejbus vēl nenāca. Pārdevējai prasu, mellenes ir? Šī krata galvu un saka, nav gan. Nu žēl ka tā, atbildēju, ka gan jau ātri izķēra un gāju atpakaļ uz pieturu. Stāvu pretī tieši veicim un tad pamanu, ka tur nemaz nav rakstīts mellenes, bet gan melones. Tādu stieni tajā brīdī parāvu. Pati par sevi smējos un galvenais ka no rīta senčiem teicu, ka man ir ļoti laba redze.

Šodien sanāca daudz tripot. Kādu laiciņu pabiju Siguldā. Nu tik ļoti cepināja tur, ka vislabākā vieta, kur paslēpties no karstuma bija panorāmas rats. Tā štelle man patīk. Patiesībā šodien diezgan daudz kur pabiju. Beidzot arī esmu mājās, savā mīļajā gultiņā.
Gribētos tagad kko tādu, pats labumiņš, bet būs vien jāiztiek ar koliņu. Žēl ka laimu nenopirku, bet nu nekas, galvenais ka ir ko aukstu padzerties. Jūtos nogurusi, tāpēc neko daudz nevaru uzrakstīt, arī vēstuli Lindai rakstīšu tikai rīt. Ceru, ka sapratīsi. Bet nu man ir daudz ko teikt, tāpēc vēstule būs 100%. Un liels paldies, ka atvēri man acis. Tiešām jāpieliek punkts visam. Nahuj man tas ir vajadzīgs? Nu nav vajadzīgs. Pēc tam tikai pašai jāgruzās un jāraud. Manai dzīvei priekšā tiešām radikālas pārmaiņas un ticu ka ar laimīgām beigām, iznākumu. Patiesībā tās nebūs beigas, bet gan jauns dzīves sākums...

bučas Lindiņai ;*

Un rīt es sevi mazliet palutināšu, ar friziera apmeklējumu, atpūtu un iespējams kādu labu grāmatu. Pluss tikšu pie daudz jaunām dziesmām.