Atteikties no saviem sapņiem veselības dēļ ir tik fucking grūti un tajā pašā laikā sarežģīti.Vienīgais alternatīvs ir censties atrast veidu, kā palikt tajā visā iekšā, kaut vai tikai ar sirdi, ar jušanu līdz. Man bija tikai 11 gadi un es to visu jau iemīlēju, pie tam tajā laikā tā nebija modes lieta, tas patiesībā bija kas jauns. Un jā, neapšaubāmi es domāju par mazo velo. Man šķiet ka es biju tik tiešām pirmā meitene, kas par to visu interesējās tik dedzīgi. Esmu izmēģinājusi daudz ko, bet ne viss piedur tik ļoti kā velo, tas ir kā narkotikas. Lai gan nekad neesmu lietojusi narkotikas, pat zāli uzpīpējusi neesmu, es saprotu kā ir tad, ja tev kaut ko ļoti, ļoti gribās, tādu, kas Tev rada eiforijas sajūtu... Nu mans mīļais sausiņš ir atradis citu saimnieku, un neskatoties uz visu, man viņš ļoti, ļoti trūkst...Labākās zāles pret besi, skumjām? Tas bija iziet ārā pazipāt, visvairāk man cepija aizbraukt uz mežu un uzlekt uz kādu dirtu. Protams, kritieni, kritieni, bet tā jau viss dzīvē notiek, nākas celties un krist, celties un krist! Jāņu naktī uzkāpu uz mazo velo un atkal gribējās atsākt lidot, to sajūtu nav iespējams aizmirst. Tas ir smaids pa visu seju. Tikai žēl ka menti man sapisa garīgo un gandrīz uzrakstīja protokolu. Tomēr mācēju viņus iegruzit, ka viss jau ir labi, dodos gulēt un tā. Pirms neilga laiciņa nopirku sev mierinājuma dāvanu, USD slidas. Protams, tad arī laime bija neizmērojama un nodomāju, vai tiešām laimi nevar nopirkt pa naudu? Var tak! Aizgāju mājās, uzkāpu uz slidām un sāku spridzināt... tomēr šajā vasaras karstumā man nepietiek spēka tam visam pieiet ar 100% atdevi. Tie būs vairāk rudens prieki, protams, ja... (nu šeit diemžēl teksts iztrūkst, jo tas ir kas personīgs, pārāk personīgs, lai neteiktu neko vairāk). Skumji ir tas, ka viens kretīns jau man paspēja apzagt un 4 usd ritentiņus laimīgs aizstiepa uz savām mājām. Es atkārtošos, zinu kas to izdarīja. Nosaukt man tava vārda pirmo burtu. Kaut vai- R., bet patiesībā tu to ļoti labi zini, ka es zinu, ka tas biji Tu, tikai esi par gļēvu lai atzītos. Un nesen viens puisis izteicās tā, meitenēm tak nav jāmācas triki!!! Tam es varu piekrist, meitenēm nav jādara tas dēļ puišiem, tomēr, ja tā ir sirdslieta, ja tev tas ļoti patīk, interesē kopš bērnības, vai tiešām tas ir aizliegts? Jau 10 gadu vecumā spridzinājām tirdziņā pa kastēm ar ātrumniekiem. Būdams maza es lelles vietā labprātāk izvēlējos mašīnas un tad jau velo. Tāda nu es esmu un tur nu neko izmainīt nevar. Patīk Jums tas vai nē. Galvenais ir tas, ka esmu pietiekami meitenīga, nelīdzinos džekiem vizuāli, protu saglabāt savu meitenīgumu, sievišķīgumu.
Un šis ir manis gatavos movie makerā klipiņš... nav nekas izcilts, tomēr 2007. gada ražojums :D Manas mīlestības izpausme.
Un šeit ziemas mīlestība
Tāda nu lūk es esmu, maza fanāte, kuras fanātisms nekad nepāries. ♥
