Slimot ir tik fucking garlaicīgi, tāda sajūta, ka tik bezjēdzīgi pavadītas dienas nu sen nav bijušas. Protams, 50% no vasaras ir noslinkoti utt., bet šīs dienas liekās pilnīgi nekādas. Esmu noskatījusies kādas 10 filmas un tas arī viss. ĻOTI ceru, ka nākamā nedēļa būs daudz produktīvāka un tas, ka būšu pilnībā vesela. Starp citu nu jau zinu kādus 10 cilvēkus, kam arī ir angīna, dīvaini, jo lielākā daļa tieši pagājušo sestdien bija Kaijās. It kā mēs viens ar otru būtu bučojušies vai dzēruši viens otra aliņu (bet tā nebija, ar dažiem cilvēkiem pat vispār netikos, ha). Gan jau dēļ tā, ka naktis un rīti ir kļuvuši vēsāki.
AAAA, domāju par to, cik gan sarežģīts cilvēks es esmu, bet tajā pašā laikā vienkāršs. Domāsiet WTF? Es arī tā nodomātu, bet nu jā, vienkārši ir dienas, kad sevi nesaprotu, bet ir dienas, kad viss ir mierīgi. Bet tādi jau mēs esam, sarežģīti vienkārši cilvēki... Reizēm mani biedē tas, ka ejot pa ielu vienmēr, kāds uz mani skatās, nekad nav miera. Kaut gan ar neko īpašu jau neizceļos citu vidū. Piemēram, ja man ir uzlikta galvas rota, nu tāda kā hipijiem, vai tas ir kas dīvains, kaut kas neredzēts??? Tak nav... tas jau ir entos gadus bijis! Vai arī es nesāju savu rozā pančo, nu kas tur tik īpašs? Citi nēsā šalles, lakatus sien ap vidukli, uz pleciem liek, bet man ir mans mīļais pančo. Daudzi cilvēki vienkārši ir pārāk prasti un ar stereotipiem pārņemti. Labāk lai mani uzskata par jukušu, dīvainu vai sazin ko vēl, bet vismaz atšķiros ar kaut ko, esmu tāda, kāda vēlos būt un tas arī viss.
Es gribu būt jucis un turpināt dzīvot tā,
kā vēlos es, nevis tā, kā to vēlētos citi. /Paulu Koelju/
