Prātā un sirdī viens liels kosmos. Sen nav bijis tik liels apjukums, bet ar to ir jātiek galā. Es zinu, ka man tas izdosies, tomēr jā, tas man būs kārtējais lielais pārbaudījums. Ir jau augusts un jūtu to, ka katru dienu arvien tuvāk ir tas laiks, kad mana dzīve sāks pārvērsties un tagad vēl jo vairāk, jo esmu iepazinusies ar kādu jauku cilvēku, kas man tiešām ir iepaticies... Bet vienmēr jau ir kāds bet, pašlaik viens otram esam nesasniedzami... attālums mūs šķir, tomēr tas ir uz laiku!
Pārāk ieciklējusies biju vienā cilvēka, kas bija pilnīgi lieki. Šo cilvēku 10x aizmirst un tad atkal sākt par viņu domāt... Tas viss bija lieki, vienīgi izniekots laiks, kas man prasijis miljoniem asaru un vilšanos pēc tam. Tāda sajūta itkā beidzot esmu atvērusi acis vai novilkusi rozā brilles. Tagad jūtu bezgala lielu atvieglojuma sajūtu un manas domas ir tālu, tālu...
Pārāk ieciklējusies biju vienā cilvēka, kas bija pilnīgi lieki. Šo cilvēku 10x aizmirst un tad atkal sākt par viņu domāt... Tas viss bija lieki, vienīgi izniekots laiks, kas man prasijis miljoniem asaru un vilšanos pēc tam. Tāda sajūta itkā beidzot esmu atvērusi acis vai novilkusi rozā brilles. Tagad jūtu bezgala lielu atvieglojuma sajūtu un manas domas ir tālu, tālu...Daudzi brīnās kāpēc man tādai jaukai, simpātiskai meitenei nav puisis. Es pati par sevi tā nerunāju, tā runā citi, tādu jautājumu man uzdod daudzi.. un vienmēr nezināju kā atbildēt, ko lai saku... Vai teikt, ka esmu totāla lūzere un neveiksminiece??!! Bet tā tak nav, esmu cilvēks ar savu personību, stilu un gaumi. Man vienmēr ir savs viedoklis, vienmēr esmu gatava palīdzēt un uzklausīt. Vienkārši biju pārāk pārņemta ar visu un ļāvu sevi sāpināt, čakarēt...
Vienmēr esmu vēlējusie sastap cilvēku, ar kuru es justos lieliski kaut vai vienkārši sēžot visu nakti un runājoties par dzīvi. Tādu, kuram blakus justos drošībā, nevis ar domu, šodien esmu vajadzīga, bet no rīta jau viss bijušais ir tikai pagātne. Un tā līdz nākamai nejaušai tikšanās reizei. Zinu, es biju stulba, ka uzķēros uz to visu, bet kā saka, neprātā cilvēks rīkojās nepareizi.. mirkļa iespaidā un pārējais nav svarīgs. Domāt sāc tikai nākamā dienā. Tik daudz kļūdas ir pieļautas, tomēr no kļūdām mēs mācamies, lai gan reizēm mīlam arī tās atkārtot. Vienīgi nekad nespēšu saprast to, kāpēc ar mani tā spēlējies? Kāpēc tik ļoti vēlējies mani tā sāpināt?!! Vai tagad izjūti gandarījuma sajūtu? Stacijā sastapu meiteni, ar kuru redzēju ka laidi, un zini ko es sapratu, ka esmu daudz, daudz labāka par viņu. Viņas uzvedība stacijā bija pabriesmīga un vēl jo vairāk man sanāca smiekli, kad viņa sāka ar mani runāt un centās pielīst (kgan nesaprotu kāda iemesla dēļ). Varēju tikai pasmieties par to visu un viss, mani tas pilnībā negrauza, drīzāk izraisija lielus smieklus, jā, cik viņa bija aburoša. Veiksmi Tev!
Riebjās tas, ja cilvēks par sevi pasaka ko labu, uzskata sevi labāku par kādu citu, tad esi iedomīgs jeb kā par meitenēm saka, tad esi iedomīga kuce. Pfff.. bet es tam pilnībā nepiekrītu, jo katrs no mums ir par kādu labāks un, protams, par kādu arī sliktāks. Tā ir dzīves realitāte, ja runā bez aplinkiem. Viena no manām lielākajām kļūdām ir bijusi tā, ka esmu sevi novērtējusi par zemu. Vienmēr dodoties uz kādu pasākumu paskatoties uz citām meitenem nodomāju, ehhh, es šeit neiederos un neviens puisis man pat nepienāks klāt, jo jūtos atšķirīga, bet 99% gadījumos vienmēr esmu pamanīta, un kāds pēc tam par mani interesējās vai kādam liekos pasakaini aburoša. Tas nav atkal fucking iedomīgi teikts, tā ir realitāte, es sevi nekad neesmu pratusi objektīvi novērtēt. Tas ir apmēram tā, ka pat lielākam ienaidniekam padotu roku, lai viņš pakāptos augstāk par mani... Esmu viegli ievainojama būtne ar plašu sirdi.
Dzīve ir pārāk īsa,
lai es tērētu laiku ar tiem, kas mani nemīl...
Tā nu tas ir, dzīve ir pārāk īsa, lai to tā vienkārši izniekotu.. Un žēl, ka nevēlējies uzklausīt to, kas man vēl bija Tev sakāms. Šī saruna bija diezgan nopietna, tomēr lai nu paliek... nekad neuzināsi to, kas man bija sakāms, kas ... ! Jebkurā gadijumā, good luck!
Pašlaik mājās guļu ar angīnu, nelāgi jau ir saslimt vasarā, tomēr tā nav lielākā traģēdija, padzeršu gardas tējiņas, pagrauzīšu c- vitamīnu un drīz būšu atkal vesela. Tomēr nav laika tā vienkārši gulšņāt mājās, daudz darbu ir. Un laikam jāpaņem pauzīte no G-spota un Kaijām... šoreiz pat nevilina tur braukt... bet pagājušā 6diena bija aburoša, personīgi man mierīgākā ballīte @garciems, tomēr sabiedriba to attaisno :)
Un es jau tagad ļoti, ļoti gaidu gada beigas, jo šķiet ka tad beidzot viss būs nokārtojies un būšu ļoti laimīga, pie tam atbrauksi arī Tu ;*
