AAAA, kā man riebjās ārsti, tiešām viņus nevaru vairs izturēt. Brīžiem ir sajūta, ka cilvēkam no sākuma ir jānomirst un tad jādodas pie ārsta, tikai tad ārsts tevi ņems par pilnu. Nesaprotu vienkārši tādu attieksmi, viens ārsts pasaka, ka jābrauc uz slimnīcu, otrs, neko tādu neredzu, pasūkā končas un dzīvo laimīga. Kā vispār tādi cilvēki var kļūt par ārstu, kam viņa pacienti nav svarīgi, kam ir tik vieglprātīga attieksme. Nebrīnos kāpēc mana oma nevēlās apmeklēt ārstus, jo arī viņai ir rūgta pieredze. Kad Opim bija 40 gadi, viņš bieži slimoja, un vienmēr ārsts viņam uzbļāva, ko viņš simulē, ak tad uz darbu negribot iet. Rezultāts? Vēzis! Diezgan bēdīgi un varēja būt vēl bēdīgāk. Godīgi sakot man sāp sirds, kad nekad neesmu dzirdējusi opim balsi :(. Tiešām ceru, ka mans kakls ir tikai kārtējo reizi iekaisis, jo pašlaik ir sajūta tāda, it kā es būtu mēģinājusi norīt korķi un tas ir palicis kaklā.Vienīgā pozitīvā ziņa šodien, 5dien jābrauc prakses līgumu slēgt. Ceru, ka prakse būs diezgan interesanta un produktīva. Īstais prakses laiks mums ir pavasarī, bet nu labāk ātrāk iziet un miers, jo vēlāk laiks man būs vairāk nepieciešams, jo šis tas pārceļās uz vēlāku laiku.
Baigi patīk! Diezgan oriģināla pieeja un izskatās arī labi! Novelu Jums visiem jauku vakaru. :)
