Vārds DIEMŽĒL.
Uzspridzina visu teikumu.
Visu labo mūžu.
Pašlaik nezinu kā izteikt savas emocijas, bet esmu saskumsi un jūtos vīlusies. Šoreiz nezinu vai vīlusies esmu kādā cilvēkā, vai pati sevī. Nu sevī tādā nozīmē , ka esmu tik naiva un pārāk daudz sadomājos un uzticos. Lai nu kā, man besī tās atrunas, jo šoreiz es pilnībā esmu pārliecināta, ka tās ir kārtējās atrunas. Kāpēc vienkārši godīgi nevar pateikt, ka negribi? Labāk jau ir izdomāt stulbas atrunas. Es vairs nelūgšos, dari kā vēlies. Paļubom pie viņa 6dien varēsi braukt un veselībai atkal viss būs ok. Stulbi, ka viss ko runājām agrāk ir zudis...
AAAAAAAA - tagad man tiešām gribētu izbļaustīties, izkliegt visu to ārā, kas manī ir sakrājies. Bet nesanāks, tad kaimiņi domās ka esmu nojūgusies, kaut gan tā nav, esmu tikai saskumusi. Un skumjas ir pavisam dabīgas cilvēka izpausmes. Vienkārši man sāp sirds, ka mani tik daudz izmanto. Es tiešām daudziem esmu darījusi labu, palīdzējusi un tā, bet pretī neko nesaņemu. Nav jau runa par to, ka pretī vajadzētu ko materiālu saņemt, bet gan vienu maģisko vārdu - Paldies! un tādu nākas DIEMŽĒL ļoti reti dzirdēt. Paldies taču neko nemaksā, tomēr nozīmē tik daudz.
Paldies tiem, kas man dāvā pozitīvas emocijas! Es neesmu depresīvs cilvēks, tomēr arī man uznāk skumjais, kad garastāvoklis ir zem nulles. Centieties nesāpināt savus mīļos cilvēkus un atcerieties, ka vārdiem ir milzīgs spēks, tie mūs gribot vai negribot spēj ietekmēt, iespaidot. Bet aizmirst tos skarbos vārdus ir ļoti grūti... diemžēl!
