Var just ka ārā ir spelgonis, jo esmu atsākusi daudz rakstīt. Bet ko gan lai dara pie tējas krūzes. Sēdēt draugos ir garlaicīgi, pa televizoru nekas labs neiet. Tad nu mana vienīgā nodarbe ir rakstīšana un mūzikas klausīšanās. Bet, mūzikas klausīšanās jau nekādas piepūles neprasa :D Tad nu tālāk seko mans kārtējais samurgojums. Tomēr labāk es rakstu, nekā draugos spiežu sākums, galerijas, statistika! :D
Tev ir māja un siltums tajā. Tu pamosties no rīta un kāds Tev pienes brokastis gultā. Pēc tam seko kārtējā rīta duša un pucēšanās pie spoguli. Tu atver savu skapi, kurš patiesībā ir tik piebāzts, ka grūti tajā ko atrast. Uzmēri vienu krekliņu, otru, trešo, bet vēl projām neesi īsti apmierināts, jo pēkšņi Tev vairs nekas no sava skapja satura nepatīk un pie sevis nopuksti, man nav ko vilkt. Beigās Tu tomēr saģērbies, jo pliks taču nestaigāsi! Vēl pastāv variants, ka aizej pie mammas un pajautā naudu, sakot, ka gribi ko jaunu nopirkt.
Tā nu tas ir, mūsu skapis ir tik pilns, ka tajā kārtību ir grūti uzturēt. Tas liekās tik pašsaprotami, jo ja veikalā parādās kas jauns, tad arī man to noteikti vajag. Kaut gan daudzas drēbes patiesībā tikai pāris reizes tiek mugurā uzvilktas. Atzīšos, arī mans skapis ir pārpildīts, tāpēc pēdējā laikā cenšos savam apģērbam iedot otru elpu. Veco apģērbu nedaudz pielaboju, pāršuju pēc nepieciešamības, piegriežu vai kaut ko nogriežu. Jā, nogriešana man padodas vislabāk :D Viens no piemēriem varētu būt džinsi, kurus jau sen biju pirkusi un nevalkāju, kaut gan vizuāli viņi izskatījās vēl diezgan svaigi. Izdomāju izgriezt virs abiem ceļiem sirsniņas un apšūt apkārt, lai neirst. Pēc tam uzvilku apakšā leoparda legingus un ļoti smuki izskatījās. Labākais jau tas, ka var variēt ar jebkuriem legingiem, kuru man tiešām netrūkst. Pat vecos UGG tipa zābaciņus nogriezu un pārtaisīju daudz stilīgākus. Priekš kam man pirkt citus, ja tāpat tāda tipa zābaciņus ļoti reti nesāju.
Šoreiz es arī nevienu nekritizēju un pilnībā saprotu, ka gribās jau visu ko. Tādi nu mēs 21.gadsimta cilvēki esam. Gribās vēl un vēl. Arī skapis nav problēma, jo neticamā kārtā skapī vienmēr atradīsies brīva vieta jauniem džinsiem. Ja agrāk tādus džinus vispār bija ļoti grūti dabūt, tad tagad tie ir pieejami uz katra stūra. Spējiet to iedomāties, ja viss ko mēs mūsdienās bez problēmām varam nopirkt nebūtu pieejams? Būtu mēnešiem ilgi jāgaida rindā? Tās liekās tīrākās šausmas.
Es bieži vien apciemoju savu omu un tad mēs pie tējas krūzes parunājam dzīvi. Reizēm man paliek ļoti skumji, uzzinot cik viņai bija grūta bērnība. Tomēr iesaku visiem biežāk apciemot savus vecvecākus, kamēr tas vēl ir iespējams (diemžēl neviens nedzīvo mūžīgi), jo ir iespējams uzzināt tik daudz interesantas, reizēm šausmīgas lietas, kuras grāmatās vai internetā nav iespējams izlasīt. No omas es mācos daudz, bet to jau esmu teikusi. Protams, mani kaitina ja mamma saka, mūsu laikos tā nebija, nu ka vispār salīdzina tos laikus ar mūsdienām. Viss ir kļuvis moderns un visas tehnoloģijas tik ātri attīstās, ka pat nav iespējams saprast kurš mobilais telefons uz šodienu skaitās jaunākais, labākais. Bet tomēr ir interesanti uzzināt kā tajos laikos viss notika un bija pieņemts. Kā cilvēki komunicēja bez interneta un telefona. Ja man nav internets pieejams un telefons, jūtos kā bez rokām. Jā, laiki patiešām mainās. Arī kamēr es rakstīju šo ierakstu blogā pasaulē noteikti tika izgudrots kas jauns. Nenoliedzami!
