Šodien visu dienu galvā skan:

Ir Valentīndiena, bet man šī diena šķiet pavisam parasta, nekas īpašāks par citām dienām. Es neheitoju šo dienu, bet arī nejūsmoju par to.Uzskatu ka tie ir pārāk komerciāli svētki un kārtējais mārketinga triks kā nopelnīt. Ja kādu cilvēku patiešām mīli, tad samīļot, sabučot vai iepriecināt ar kādu dāvaniņu vari jebkurā dienā, kad vien no vēlies. Var jau būt ka reizēm esmu pārāk aizspriedumaina, tomēr man patīk viss, kas ir dabīgs. Es domāju par cilvēka sajūtām, svētku sajūtu. Patiesībā jau savā ziņā katra diena mums ir kā svētki, jo mēs dzīvojam, elpojam un kādu mīlam.

Un par iepriekšējo ierakstu- Es Tevi mīlu! To varbūt saprot tikai viens cilvēks, ko es ar to domāju, ko vēlējos pateikt. Šie trīs vārdi ir spēcīgi, ja vien to saka no sirds. Aizdomājos par to, kas notika pirms 2 gadiem. Tie vārdi (neteikšu kuri) man vēl projām iespiedušies atmiņā. Sākumā es domāju, ka kaut ko stulbāku neesmu dzirdējusi.. bet tagad uz to skatos pavisam citādāk. Laiks iet, līdz ar to skats uz dzīvi arī mainās. Arī uz Tevi skats man ir mainījies.

Jebkurā gadijumā novēlu Jums visiem jauku šo dienu, un tik pat jauku arī rītdienu, parītdienu un visas pārējās dienas! Un atcerieties, ka mīlēt kādu varam 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, 31 dienu mēnesi un 365 dienas gadā, ne tikai 14.februārī.

Un paldies par labi pavadītām brīvdienām Bauskā. Bija jauki, bet kā saka, ar jaukiem cilvēkiem nemaz citādi nevar būt.