6.12.2010

LOVE

Tik lipiga dziesma, visu laiku galvā skan.
Jauka, vai ne?


Dodos pie zobārsta, beidzot man zobiņu sataisīs līdz galam, bet tagad jāskatās kā būs ar smaganām, ko darīs. Zinu, visiem jau esmu apnikusi ar šo tēmu, bet nu, tagad manā dzīvē tā ir lielākā aktualitāte, jo galu galā mute ir tā ar ko es ēdu, runāju. Ok, es dodos. Jauku dienu, gan jau vakarā taps kāds no maniem stāstiem. Cheers!

Tad nu tā, biju pie zobārsta. Šoreiz bez asarām nevarēju. Šķiet ka pirmo reizi sēžot zobārsta krēslā asaras bira. Šodien man pārgrieza smaganas un ielika tādu kā trubiņu. Nez cik daudz reizes špricēja un vēl tīrija kanālu. Tas viss kopā radīja tādas sāpes, ka līdz pulkstens 17 , apmēram, mocījos nenormālās sāpēs. Tagad jau arī sāp, bet tad bija vispār psc, nevarēju ne pagulēt, ne nosēdēt, vārtījos pa dīvānu un zemi. Cerams, tādas sāpes vairs neuznāks.