2.17.2011

BUM BUM

Kādu labu laiku neesmu neko rakstījusi, bet reizēm jau vajaga paklusēt, jo cik tad ilgi tā var vārīties? Bet nenoliedzu to, ka man patīk daudz runāt un reizēm arī rakstīt. Tas viss ir atkarīgs no dažādiem faktoriem- garstāvokļa, laikapstākļiem, iespējas utt. Nedēļa jau atkal strauji tuvojās uz beigām, bet šoreiz mani tas priecē. Patiesībā jau vienmēr priecē, kuram gan nepatīk brīvdienas? Mans blogs ir iemantojis nosakumu- Brīvdienas ir manas laimīgās dienas no Prāta Vētras dziesmas. Tikai vārdi nedaudz pārveidoti, tā lai tie atblist vairāk manai būtībai un izjūtām, jo es mīlu brīvdienas. Ko lai saka, arī nedēļas nogale ir saplānota, tieši tāpēc es ļoti to gaidu.

Šī bilde ir no pagājušām brīvdienām-VEF superparka atklāšanas (esmu tā ar balto cepurīti). Kā gāja, kā man patika? Tas viss jau ir vienā no iepriekšējiem ierakstiem. Varu tikai atkārtoties, ka parks ir tiešām lielisks, iesaku to izmēģināt. Ņemam skeitus, bmx un citus braucamos rīkus laukā no pagrabiem, putekļainiem kaktiem un braucam braukāties! Gribu vēl atgādināt visiem tiem, kas to vēl nav paspējuši izdarīt. Rīgā iespējams būs vēl viens indoors, taču, lai šo ideju realizētu ir nepieciešams liels atbalsts.

Kā palīdzēt indoora tapšanā? Pavisam vienkārši. Tev ir jāieiet šeit un jānobalso. Balsot var caur savu draugiem.lv profilu, kā arī no mobīlajiem telefoniem. Tas viss ir bezmaksas. Ievadi savu numuru atiecīgajā ailītē un pretī saņemsi kodu, kas pēc tam būs jāievada labiedarbi sadaļā. Esiet atsaucīgi un atbalstam extremos sporta veidus Latvijā! Varu galvot, arī šis parks būs labs un interesants, protams, arī ar lieliskām ballītēm. Tieši tāpēc ir vērts atbalstīt. Projektu var apskatīt manā dr.lv dienasgrāmatā vai tajā pašā linkā kur jābalso.




Skatos pa logu un šodien ir tik liels un apaļš mēness, es ceru ka šonakt varēšu gulēt, jo agrāk kad biju maza, mēdzu pa miegam staigāt. Bija pat tā, ka taisījos slēgt mājas durvis vaļā un doties prom, labi ka tētis mani noķēra. Patiesībā visādi ir bijis, bet man tas viss liekās tikai kā baumas, jo pati neko tādu neatceros, nenojautu pat. Vienīgai kas mani pārliecināja, ka naktīs patiešām staigāju ir tas, ka reiz pamostoties no rīta biju gultu apkrāmējusi apkārt ar krēsliem. Tagad tas liekās smieklīgi.

Nezinu ko rakstīt, tāpēc nespiedīšu no sevis laukā neko gudru, kad uznāks filozofiskais vakars, tad arī ko uzrakstīšu... bet tagad jāiet uzpildīt glāzi ar kolu, Almanta dēļ man tā ir jau kā atkarība. Nav jau labi dzert koliņu tik bieži, bet nu tas ir vienīgais kaitīgais ieradums man no tādiem..nu kas ir jālieto, jādzer vai kkā tā. Jauku jums visiem vakaru, izturību rīt un lielisku vikendu. CHEERSSSS!

Yeee