Esmu pieradusi, ka Rīgā ir daudz veikalu, kafejnīcas, bāru, kino utt., bet nejau tas ir galvenais iemesls, kāpēc man labāk patīk pilsētas dzīve. Es laukos negribētu vien dzīvot tā iemesla dēļ, ka viens par otru visu zina. Tad ir sajūta, ka cilvēkam pašam nav savas privātās dzīves. Pie tam viss jaunais ātri izplatās, tas ir tik stulbi. Mans mērķis nav noniecināt Dundagu, drīzāk šīs brauciens mani iedrošināja ko tādu rakstīt, jo patiesībā jau jebkurā pagastā, ciemā es negribētu dzīvot. Spēju vēl iedomāties sevi dzīvojot Ventspili, Jelgavā, Liepājā, Cēsīs, bet tās jau ir tikpat attīstītas pilsētas.
Man ļoti nepatīk arī tas, ja aizbrauc uz laukiem uz kādu ballīti, un tur uz Tevi skatās kā uz kaut ko neredzētu, sajūta ir tāda, itkā Tevi ar acu skatieniem visi grib nogalināt. Nepatīk man ļoti tā sajūta un šo sajūtu es īpaši piedzīvoju šajās brīvdienās. Kaut vai pastaigājot pa pagasta centru,uz Tevi lūrēs kā uz kaut kādu brīnumu. Nu nepatīk man tas. Protams, dzīvei laukos ir arī sava gaišā puse. Ir cilvēki, kuriem nemaz nepatīk lielā burzma, trokšņi. Tomēr es nevarētu un negribu sūdzēties. Dzīvoju Rīgā tādā vietā, kur tuvu ir jūra, ezers un mežs. Tā pat arī Rīgas centrs man nav nemaz tik tālu. Jebkurā brīdī uz to es varu aizbraukt. Šī dziesma ir ļoti spēcīga ar tekstu, katrs rīdznieks varēto lepoties ar to, ka ir uzrakstīta tik spēcīga dziesma. Tā daļa Rīgas, tā daļa manas Rīgas, sarežģītas, lidz galam nepazītas... Noklausies šo dziesmu un ieklausies vārdos... Rīga patiesībā vēl top, aug un attīstās... Rīga tā lidz galam nekad nebūs gatava! Bet nu šķiet ka katram jau savas mājas ir tās mīļākās. Lauku cilvēkiem nepatīk atkal Rīga, bet daudziem rīdziniekiem nepatīk lauki. Tikai retais cilvēks ir pretēji noskaņots savai dzīvesvietai.
Daudzi lauku cilvēki bieži vien uzskata rīdziniekus par lecīgiem, iedomīgiem un īzlutinātiem, bet tas ir ļoti plašs jēdziens. Patiesībā visur valda stulbi stereotipi. Ne visi rīdzinieki ir tādas pakaļas, kā citi runā... Es kā rīdzniece, liekot roku uz sirds varu teikt, ka liela daļa rīdzinieku patiesībā ir jauki, saprotoši un draudzīgi cilvēki. Un ievēro dažādas pieklājības normas. Drīzāk man ir sajūta ka laukos ir vairāk degradējušies cilvēki, kam dzīvē nav mērķis, kas ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Proti, aliņš rokās un nodilušas bikses kājās. Bet es runājo vispārīgi, tas nav domāts par visiem, jo laukos dzīvo arī ļoti jauki, mērķtiecīgi un strādīgi cilvēki. Tad viss ir atkarīgs no cilvēka paša, vai Tev dzīvē ir savi mērķi vai nav.
Bet, gribētu oponēt tādu lietu, ka Rīgā ir pilns ar cacām. Nu nezinu gan, drīzāk laukos ar tām var vairāk sastapties. Es biju šokā par to, kā meitenes runā par nadziņiem. Citēju- Nespēju vairs iedomāties savu dzīvi bez pieliekamajiem nadziņiem, nu vienkārši WTF? Vai, tiešām tas dzīvē ir galvenais. Sen jau vairs nav modē pārspīlēti garie nagi. Es ar saviem īsajiem staigāju visu mūžu un esmu gluži apmierināta, vismaz varu izdarīt visu to, ko vēlos. Nav jāgruzās par to, ka nadziņš nolūza. Protams, Rīgā arī ir daudz cacu, tikai nekad jau nav zināms, vai šīs cacas nav nākušas no laukiem. Rīgā dzīvo, studē, strādā ļoti dažādi cilvēki...un nejau tikai rīdzinieki. Labi, labi, arī daudz rīdzinieki nav lābāki, tomēr...Paldies Agnesei par to, ka uzaicināji mūs. Man patika vieta, kur notika ballīte. Ēdamais, dzeramais arī bija ļoti daudz. Par visu bija padomāts. Tomēr būšu atklāta, sabiedrība man nepārāk patika. Bet tas nav iemesls, lai vairs nebrauktu pie Tevis ciemos, vasarā noteikti braukšu, jo Tu esi vnk labāka un Dundaga ir skaista!+ Tu man noteikti vēl parādisi to Dundagas labāko pusi, ballītes utt. ;* bučas
