5dien plāni strauji mainījās un beigās tomēr aizbraucu uz VEF. Ballīte jau nemaz tik slikta nebija, jo satiku daudz sen neredzētus cilvēciņus. Pie tam atkal pierādās tas, ka tie saucamie "lielie tusētāji" nemaz nemāk ballēties. (šo teikumu nepaskaidrošu, varbūt kāds pats sapratīs). Gribu tikai teikt paldies par 5dienu saldajiem un arī Laurai, kas sastādija man kompāniju.Nākamo vikendu domāju pavadīt pa mierīgo, bet tad jau redzēs, kā sanāks, ar Anriju vēl jauzbliež balle ;D
Diezgan nožēlojami, uzliku dziesmu Riekstkoka sirds un asaras saskrēja acīs..bet nu, es tiešām šodien jūtos sarūgtināta. Ja kāds man jautātu tagad, kā man iet, es teiktu, labi vai nav slikti tā man šķiet, ar skolu esmu apmierināta, ar veselību [pfu pfu pfū] arī viss kārtībā], bet... kkā tomēr pietrūkst līdz tai pilnai laimei. Līdz tam, lai Kristīne starotu. Ok, es saņemos un beidzu gruzīties, jo man nepiestāv būt bēdīgai. Bet varbūt tomēr uzrakstīt visu to, kas mani nospiež, lai vieglāk paliek? Es tiešām nezinu, bet ziniet to, ka mans mērķis nav kādam sūdzēties, raudāt, cik viss ir slikti utt., jo patiesībā viss ir labi.. patiesībā jau tās ir ikdienišķas pārdomas, kas mani nomoka.. citiem ir daudz nopietnākas problēmas, nekā man.. Tāpēc šķiet, ka šodien labāk neko gruzīgu neraksīt..
Gan jau jūtiet, ka šīs ieraksts ir rakstīt ar pauzīti, ar visu spektru emocijām. Tikko izlasiju savu horoskopu, pēdējais vārds tajā ir- saņemies! Nu tad arī jāsaņemās un jāuzliek fonā pozitīva mūzika.
Ok, jābeidz šīs ieraksts, šodien tā pat no manis nekas sakarīgs nenāk ārā. Jauztaisa liela krūze ar kakao un jāpameklē neta labas dziesmas.
