4.15.2011

NR. 1

Laiks saņemties un atkal sākt rakstīt, jo zinu, ka ir cilvēki, kas gaida manus ierakstus. Tā nu ir sanācis, ka nespēju vairs koncentrēties un ierakstīt ko šeit, bet nu varbūt vainīgs ir pavasaris, vai gluži pretēji, neesmu vēl pamodusies no ziemas miega. Kas gan lai to zina... :) Kopumā man iet labi, protams, vienmēr jau gribās, lai ietu labāk. Cilvēka vēlmēm nav robežas. Laiks arī skrien neticami ātri, vai spējat noticēt, ka pēc 2 nedēļām jau maijs klāt? Es nē! Pagāšgad ap šo laiku sāku jau stresot par eksāmeniem, bet nu jau tas ir garām, lai gan arī šogad man ir priekšā eksāmeni. Tomēr par šiem eksāmeniem nav tik liels stresiņš. Vispār esmu palikusi daudz mierīgāka, mazāk stresoju un nervozēju kā to dariju agrāk. Un par to pašai prieks. Šoreiz rakstīšu savu viedokli par dažādām dzīves situācijām, patiesībā par visu to, kas pēdējā laikā skar mani, kas mani kaitina vai gluži otrādi, iedvesmo. Neskaitāmas reizes jau esmu teikusi, ka man riebjās liekulīgi cilvēki, bet par nožēlu jāsaka, ka arī savos draugos pēdējā laikā saskatu liekulību. Kāda jēga aprunāt citus, skatīties ko cits dara, bet tajā pašā laikā darīt to pašu, ko nosodi. Nu diezgan pastulbi. Es zinu, ka neesmu ideāla, ne tuvum tam, tomēr man ir laba sirds un man ļoooooti riebjās, ja citi tiek aprunāti, īpaši, ja runa ir par viņu rīcību, izdarībām. Protams, vieglāk jau ir skatīties uz citiem, jo pats jau no malas sevi neredzi. Es ceru, ka Tu atvērsi kādreiz acis.. un vēl man ļoti riebjās, ja par lietām, kas personīgi Tev nepatīk Tu izsakies tā, itkā viss būtu baigais sūds. Nu tā nevar, katrs mēs esam citādāks, katram ir savas vērtības un katram patīk, garšo kas pavisam cits.

Es jums vēl varu pastāstīt par kādu amizantu dzīves situāciju. Patiesībā šeit labi der teiciens- Dzīve ir kā seriāls. Un šoreiz es būšu pavisam atklāta, atklājot cilvēka vārdus. Man ir kāds draugs vārdā Krists, kuru es personīgi uzskatu tikai un vienīgi par parastu draugu, bet viss jau nemaz tik viegli nav. Kristam ir draudzene vārdā Krista, kura uz mani ir ļoti greizsirdīga un mani ienīst. Iedomājaties, viņa ir nopirkusi Vans šūzus un katru reizi kā velk kājās, iedomājās par mani. ;D Sviests! Labākais ir tas, ka katru reizi kā viņi diršās, man ir jāataisnojās. Viņi man zvanās, saka lai iznāku ārā, lai pasaku to un to.. Tas ir tik stulbi! Patiesībā šeit nemaz nevar tā visu izstāstīt, bet pat mani senči par viņiem smejās. Labākais ir tas, ka Krists tikko kā salīgts ar Kristu zvana man un sauc mani ārā. Svētdien ar Kristu bijām vienā dzīvoklī paballēties, pareizāk sakot divos, bet nu tas nav tik būtiski. Fakts ir tāds, ka ballējāmies kopā. Nākamajā dienā Arēnā Rīga viņš man iet pretī ar savu draudzeni un pat nepasveicina, normāli ne? Šoreiz es tiešām paliku dusmīga un man tas nav vajadzīgs.. aizsūtiju viņam sms, pateicu visu ko domāju, bet, protams, sms jau neizlasija viņš, bet gan viņa draudzenīte Krista. Nesaprotu, kā džeks var ļaut sev tā kāpt uz galvas. Viņa lasa viņa visas sms, skatās zvanus, skype čatus pilnīgi visus pārlasa, gan jau ka arī draugiem.lv vēstules. Diezgan slimīgi. Kaut gan atceros ka pagāšgad Krists sauca mani ārā,lai varētu paraudāt uz manu plecu un daudz ko stāstija man par Kristu, kāda viņa ir..ka viņa guļ ar citiem džekiem, izdara tā, lai uz ballitēm Krists netiek aicināts, visu laiku par kko apvainojās. Pasakiet, kāds priekštats man tad var rasties par cilvēku? Es nekad neesmu Kristu nodirsusi, vienmēr kad satieku Kristu, viņam pajautāju, kur ir Krista, kāpēc viņas nav..bet patiesībā problēma jau ir tāda, ka Tu pats nekad nepasaki viņai,kā viņa aizbrauc no Vecmilgrāvi prom, tā zvani man. Liekat man abi mieru,ar tādiem liekuļiem nevēlos kontaktēties. Īpaši tas attiecās uz Kristu, esmu ļoooti dusmīga un neuzdrošinies man vēl kko pārmest vai par mani dirst..tas par neko labu neliecinās. Ok, beigšu runāt par viņiem abiem, lai cepjās savā suliņā..man ir vienalga. (Pārlasot to ko uzrakstīju, brīžiem liekās tāds sviests, jo abiem varteikt vienāds vārds ;D)

Kā man patīk pavasara saulīte, zeme beidzot mostās no ziemas miega. Šonedēļ vēl biju uz divām spēlēm U18 čempi hokejā. Iespējams arī rīt iešu, ļoti patīk atmosfēra, kas darās Arēnā Rīga. Un, protams, prieks, ka mūsējie jau ir iekļuvuši augstākā divīzijā. Malači! Tomēr tas nenozīmē, ka mums 7dien nav jāiet viņus atbalstīt. Tieši varam iet apsveikt puišus. Ko lai vēl tādu pastāstu? Domāju, ka šodien taps vēl mans otrs ieraksts, kas gan būs lasāms zem šī ieraksta, tomēr svaigāks. Publicēšu abus kopā, tagad sākšu taisīties un došos uz kārtējo šašliku ballīti.