4.20.2011

Dzīve. Saprotu to arvien mazāk un mazāk, bet mīlu - vairāk un vairāk.♥

Vakar vakarā, guļot gultā aizdomājos par to, kāda ir mana dzīves misija, kā dēļ es vispār dzīvoju. Ja man kāds liktu atbildēt uz šo jautājumu, es noteikti atbildētu ar vārdiem- Es dzīvoju, lai dzīvotu! Un dzīvot nemaz nav tik viegli. Cik bieži mēs nokļūstam tādas dzīves situācijas, kad nezinam pareizo ceļu, par kuru doties tālāk. Mūsu priekšā ir divas izvēlēs. Visbiežāk mēs noraustamies un ejam pa to taisnāko ceļu uz priekšu, nekad neuzinot, kas mūs sagaidītu ejot pa otru ceļu.

Patiesībā to var salīdzināt ar ikdienišķu situāciju. Tev iepatīkās kāds puisis/meitene. Tu ļoti vēlies atklāt viņam savas jūtas, bet norausties un nekad to nepasaki. Bet, varbūt tieši šie vārdi atvērtu viņam/viņai acis, un kopā būtu laimīgi. Jā, varbūt izklausās banāli, bet nu kā Tu vari zināt, varbūt otrs cilvēks atrodās tādā pašā situācijā kā Tu, tikai baidās izpaust savas jūtas. Arī es reizēm noraustos un noklusēju to, ko vēlētos kādam pateikt. Mēs dzīvojam tikai vienu reizi, un nav jēga domāt par to, kas notiek ar mums pēc nāves, vai dzīve turpinās, tikai jaunā pasaulē. Svarīgi ir dzīvot tagadnē, baudīt mirkli un dzīvot tā, lai justos piepildīts, lai nekad nebūtu jānožēlo un jādomā, tādi teikumi kā, kāpēc es to neizdarīju..kāpēc es viņai/viņam nepateicu, varbūt tagad viss būtu citādāk..Un tā varētu mūžīgi atkārtot šo maģisko vārdu- varbūt!

Es saprotu, ka arī es esmu viena no tām, kas reizēm labāk paklusē, nevis pasaka ko domā, jo tādā veidā liekās, ka pasargāšu sevi no grūtībām, sarežģījumiem, kas varētu gadīties...bet vai tāpēc jūtos laimīgāka? Nē, mūžīgi mani nospiež šī doma, kā būtu, ja būtu... Ir kāds cilvēks, kuram vēlētos pateikt visu, ko par viņu domāju, ko man šis cilvēks nozīmē, bet es baidos, baidos palikt muļķa lomā... Un te skaidri un gaiši parādās tas, ka bez riska nav iespējama laime... ja mūžīgi klusēšu, nekas nemainīsies. Protams, pastāv iespēja, ka pēc tam jutīsies vēl vairāk sagrauts, tomēr agri vai vēlu sajutīsi atvieglojumu, nevis dzīvos ar apziņu, ka tagad jau ir par vēlu...

Šoreiz dziesmu izvēli uzticēju citiem, jo pati nevarēju izdomāt. Paldies tiem, kas atsaucās, pirmās divas dziesmas arī ieliku.

Šo gabalu ieteica Armands un Āris! heh :)

bet šo, Gvido! :)

BUM BUM BUM

Paldies puišiem ;*
Ko rīt darat? Gribās ballīti vai kkur pačhilllooooot!