Pašlaik arī esmu prom, bet nu neesmu devusies euro tripā, šo var uzskatīt par vnk tripiņu ārpus mājās, ikdienas un, protams, Rīgas! Rakstu tagad šo visu wordā, jo nets man nav pieejams tagad, bet nu kad būšu mājās, tas arī šis ieraksts tiks publicēts manā blogā (šeit). Esmu jau nedaudz nogurusi no visa un ilgojos pēc mājām. Roltoni jau arī aknās sēž, bet nu ir labi, kā ir. Man jau patīk piedzīvojumi, nevis vienmēr tupēt savā rajonā un katru vakaru sēdēt pie kompi. Šogad man vēl ļoti gribētos īstenot velo tripu (ja tikšu pie velo vai kāds man aizdos) un ar slidām nakts tripu pa Rīgas ielām, ar alu, mūziku, foršiem puišiem ;D Ja kāds domā kko līdzīgu, tad droši raksti man, sarunāsim. Un ar mani nav garlaicīgi, esmu atvērta gandriz visām trakajām idejām. Vēlos lai šī vasara būtu neaizmirstama.
Tagad dzeram aliņu, šīs nedēļas laikā alus man ir kā maizes vietā :D Bet nu ko darīt, nākamnedēļ piebremzēšu jo būs eksāmeni, mācības utt. Protams, no kādas pasēdēšanas arī neatteikšos un ja būs spēks, laiks un finanses atļaus, tad braukšu nedēļas nogalē uz SunSet festivālu.
Bet tas tā, es turpinu chillot un vēlāk, brivajā laikā, vai tad, kad visi man būs izbesijuši, uzrakstīšu ko nopietnāku...
Izbesijis man ir tikai viens cilvēks (kushhh), pārējos es visus mīlu..bet lai nu iet, kas nopietnāks. Kārtējā Kristīnes Vans filozofija.
Lepns cilvēks reizēm ir arī tas vientuļākais cilvēks
Vai esi kādreiz aizdomājies par to, kāds Tu esi skatoties no malas? Kāds Tu esi redzams citu acīs. Es sevi tik ļoti gribētu redzēt no malas( tikai ne tagad, kad neizskatos pēc nekā, ar deviņiem lokiem zem acīm ;DD), manuprāt, tas būtu labs veids, kā iepazīt pašam sevi... jo cilvēkiem ir grūti pašiem iepazīt sevi, reizēm paiet vesels mūžs un Tu vēl neesi paspējis tā īsti sevi iepazīt. Protams, mēs katrs sevi vērojam spogulī un pēc tā ko mēs tur redzam, pēc tā arī sevi vērtējam, bet vai tikai izskats stāsta par mums? Nē! Arī runas veids, stāja, gaita, refleksi, kas nu kuram piemīt, tas viss kopā veido daļu no mums, mūsu personību. Bet diemžēl jāsamierinās ar to, ka pati sevi no malas nekad neredzēšu, vienīgais veids kā sevi iepazīt un kā justies laimīgam ir būt harmonijā ar sevi. Tas ir apmēram tā, ka reizēm mēs citus nepieņemam savā bariņā, atgrūžam...bet ir arī cilvēki, kas paši nespēj sevi pieņemt, sadzīvot ar to, kāds viņš ir un tā jau ir problēma, tad kāda gan tur runa par harmoniju.
Bet tagad par to virsraksta teikumu, vai Jūs tam piekrītat? Protams, tas tā vienmēr nav, bet reizēm tā tiešām ir... Ir cilvēki kam pamatīgi sakāpis galvā, kas jūtās labāks par visiem citiem, pat par saviem labākajiem draugiem. Tādi, kas vienmēr pieraduši būt līdera lomā- noteicēji, bet draugiem ar laiku tas viss noriebjas un Tu ar savu lepnumu, barveža instinktu paliec viens.
Okkk, bet man tagad nav laiks, dodamies uz mežu stādīt sēnītes ;D Tad jau līdz vēlākam, kad būšu Rīgā, tad arī šīs ieraksts būs pieejamas. Bet tagad lai skan lieliskā, atmiņām bagātā dziesma-
Esmu atpakaļ, vesala un gandrīz skaidrā ;D Tad jau gaidiet kaut kad tuvākajā laikā no manis vēl kādu jaunu ierakstu, jo tiku pie jaunā kompīša. Beidzot man ir savs portatīvais, varēšu gulēt gultā un naktīs rakstīt savus emuārus līdz vemšanai...nebūs jāsēž pie kastes (sun)
