Ir slikti, ja cilvēkam dzīvē nav nekā tāda,
kura dēļ viņš būtu gatavs mirt...
Vikendā tomēr nedaudz paballējos, bet tas bija vajadzīgs, lai saprastu to, ka atteikties no ballītēm nemaz nav nekas neiespējams. Mana apņemšanās nekur nav zudusi, patiesībā tā tikai ir augusi! Protams, kad esi iedzēris dzīve šķiet krāsaināka, bet man tā būs daudz krāsaināka tad, kad sapnis būs piepildījies. Beidzot esmu saņēmusies un apradusi ar domu, ka kaut kas manā dzīvē ir beidzies, kaut kāds posms ir noslēdzies un sāku jaunu dzīves ceļu. Un es nepavisam nevēlos degradēties un kļūt par mājās sēdētāju, vai gluži pretēji- bojāt savas aknas dienu no dienas... Jūs pat nevarat iedomāties cik ļoti vēlos sasniegt savus mērķus. Šoreiz es cīnīšos līdz galam, kaut arī tas prasīs lielas pūles, miljoniem asaru, tomēr tas viss ir tā vērts.
Tad nu tā, brīvdienās biju uz AK izlaidumu, kurš man patika, viss bija ar humoru un tā. Vienīgais mīnuss bija pati apsveikšana. Baigā putra bija, nebija viss līdz galam pārdomāts, tomēr himmnas samisēšanās izglāba visu pasākumu un beigas bija tiešām super! Arī studenti pacentušies bija un viņu apsveikumi pasniedzējiem bija godam! Sapratu to, ka labprāt ietu biežāk uz tādiem pasākumiem, kur jāsaģērbjās solīdi. Kā sacīt var iekāpt solīdajā! Pēc tam izlaidumu atzīmējām ar šampi, kas nu manam oganismam galīgi nepatika, likās ka nomiršu no galvassāpēm. Vēlāk sagaidiju pie sevis ciemos Elīnu un Kristu. Nedaudz iedzērām, uzēdām auglīšus, Elīnu piebaroju ar pelmenīšiem un devāmies uz Carnikavas Zvejnieksvētkiem. Tur tā diezgan garlaicīgi likās, jo lielākoties sēdējām un man vēl projām sāpēja galva. Tomēr ar foršiem cilvēkiem viss šķiet daudz pozitīvāks, tāpēc bija labi. Satiku vairākus sen nesatiktus cilvēkus, bija interesanti parunāties un tā, iedzert brāli, haha! Un tad jau atapāmies Garciemā Kaijās, kaut gan vairāk ballējos pie G-spota, tur man kaut kā vairāk iecepija. Kas var būt labāks, gulēt šūpuļtīklā, runāties ar puišiem, dzert koktēli un baudīt jūras burvību un vēju. Izdevusies nakts, tomēr rīts bija pasmags, bet arī to veiksmīgi pārcietu un galvenais ka Elīnai bija 10:00 jābūt uz darbiņu.
----> Šī dziesma un video ir vnk āsom, mīlu
Bet turpināšu iesākto.. vīkends bija jauks, tomēr uz kādu ilgāku laiku nav vēlēšanās savā uzturā lietot šņabi un šampi. Nē, paldies! Kā jau parasti iepazinos ar jauniem cilvēkiem, kas jau man solija uzaicināt vēl uz kādu ballīti, bet tad jau laiks rādīs. Un vakar aizdomājos par tādu tēmu, kāpēc man vienmēr iepatīkās kretīni? Kāpēc tas tā ir? Es apzinos to, ka daudziem puišiem patīku, ka daudzi novērtē manu labestību, labo sirdi, tomēr nē, man vajadzīgi tādi, kas tikai beigās sāpina. Un pēc laika atkal skrien pakaļ.. Šķiet ka uz šo jautājumu nekad neradīšu atbildi. Tā pat ir cilvēki, kam drošvien es liekos tā iedomīgā, sliktā, jo lūk viņus man negribās un neredzu kopīgu nākotni, pat nav vēlme ielaisties vienas nakts sakaros. Tāda nu ir tā dzīve, ne reizēm visu ko gribās var dabūt. Esmu jau samierinājusies ar to visu un dzīvoju uz priekšu. Un es ticu, ka satikšu puisi, kas mani spēs pilnībā novērtēt un kuru man negribēsies laist vaļā nekad, tiešām NEKAD! Par to es nesatraucos, tagad galvenais ir mērķis, MĒRĶI, izaugsme un tad arī viss pārējais nāks..
---
Varbūt tas šobrīd tev neienāk prātā, bet tomēr- to pieredzi un mācību, kuru gūsti no šodienas priekiem un rūpestiem, tu taču vari darīt zināmu arī kādam citam. Ar to vien tu padarīsi pasauli kaut nedaudz labāku. Kaut arī es uzskatu, ka dzīve noteikti ir daudz labāka nekā tās alternatīva, es nebūt neapgalvoju, ka tā vienmēr ir viegla un priekpilna. Patiesībā dzīve dažkārt ir tik sasodīti grūta, ka netiec gudrs, kā pārlaist kaut vai nākamās 24 sundas.
Viss kārtībā! Es mīlu dzīvi un šķiet ka pirmo reizi mūžā to tik ļoti novērtēju, novērtēju katru dienu, katru mirkli, minūti un pat sekundi. Lai gan vēlos, lai laiks paskrien ātrāk (dažu iemeslu dēļ),tomēr patiesībā dzīve tik ātri paskrien, īpaši tad, ja esi laimīgs un apmierināts ar visu.. dzīvo eiforijā...