Kādu laiku atpakaļ rakstīju, ka mana mīļākā tēja ir kazeņu, bet nu jau labu laiku tādu neesmu dzērusi. Patiesībā man garšo daudzas tējas, bet kā jau daudzās dzīves situācijās, ir arī izņēmumi. Mežrozīšu tēja man negaršo, vispār sarkanās tējas nepārāk. Pašlaik esmu atklājusi jaunu tēju ar nosaukumu „Cha”. Lai gan nosaukums nešķiet nekas oriģināls, tomēr šī tēja ir ļoti laba, jo ir bioloģiski audzēta tēja ar dabīgiem ekstraktiem. Šī tēja tiek ražota Indijā, un tiek plūkta ar rokām. Un, protams, šī tēja netiek sintezēta, tādejādi saglabā raksturīgo dabisko garšu un īpašības. Vienīgi, ja šo tēju man būtu, jāsalīdzina ar „Lipton ”, es teiktu, ka šī tēja nav tik stipra un viennozīmīgi ir domāta vienai lietošanas reizei. Tur pretim dzerot kādu no „Lipton” tējām droši var atļauties lietot vienu paciņu uz divām krūzēm.Jā, un nesen kad man mājās „Lipton” tējas krājumi sākās aptrūkties, nopirku kaut kādu lēto paciņu pa 30 santīmiem. Tajā mirklī, kad to tēju sāku dzert sapratu to, ka labāk ir atļauties nopirkt tiešām garšīgu tēju un to izbaudīt, nekā dzert ūdeni ar tējas piegaršu. Lūk, tāds ir manas domas par tēju. Es mīlu tēju un arī tagad došos izbaudīt kārtējo tējas krūzi.
