Es tā skatos, ka pēdējā laikā mans blogs ir atguvis dzīvību. Nu apmeklējuma skaits ir pieaudzis, tas, protams, ir patīkami. Ir jauki, ja kādam interesē ko raksti un tā. Kaut gan vienmēr esmu teikusi, ka blogu rakstu sev. Te ir tik daudz atmiņas, ko citiem nesaprast, bet man nozīmē ļoti daudz. Bet šoreiz ne par to...
4dien ar Agnesi bijām aizgājušas uz Vecrīgu paballēties. Īstenībā tik sen nebiju bijusi Vecrīgā, šķiet, ka pēdējā reize bija pavasarī. Nu ko, labi ja 10min. sanāca divatā pasēdēt un mums jau uzradās kompānija. Puiši bija smieklīgi, bet noteikti ne mūsu gaumē. Vienkārši parunājāmies un pasmējāmies par viņiem, jo viņi mums vismaz 10x prasīja, kur mēs dzīvojam? Katrā ziņā atmiņa viņiem tajā vakarā nestrādāja. Uzsauca mums šampi, pachillojam un tad aizmukām. Sāka besīt, ka velkās līdz. Turklāt galīgi sadzērušies. Labāk aizgājām uz Routu 66 paņemt pa aliņam un tad jau kā ierasti uz Pulkvedi, HHC un neatceros, kur vēl bijām. Nu nosaukumu neatceros, bet tas nav galvenais. Galvenais, ka labi pavadījām laiku. Vismaz izvēdināju galvu, kas man bija ļoti nepieciešams. Ok, bet tagad došos ārā, jāizbauda tak skaistais laiks, kas ārā ir.
Nav laiks. Ir tikai mirkļi - ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti.
