Tā nu ir tīrākā patiesība, jo daudziem ir tāda "mode" citiem ieriebt. Īpaši nelāgi ir tad, ja uzticies kādam pilnībā, izstāsti par sevi visu, bet tad kādā ne tik jaukā dienā jūs pēkšņi sastrīdaties, un nu otra noslēpumus izstāstī visiem saviem jaunajiem "labākajiem draugiem". Tāpēc arī gribu piebilst, ka man nekad nav paticis par savu eksistenci baigi afišēt internetā. Jā, man patīk rakstīt blogu, tas ir viens no maniem hobijiem, tomēr blogu es nevienam neuzspiežu, reti kad publicēju saitu uz savu blogu. Manu blogu lasa tie, kas jau ir pamanījušies uziet to, ka mēdzu šeit kaut ko ierakstīt. Pie tam skopojos ar savām personīgajām bildēm, datiem, jo gluži vienkārši, nekad nevar zināt, kur tavi dati, seja tiks izmantota. Apmēram pirms mēnesi cīnijos par to, lai kāda mājas lapa tiek slēgta, kur ievietotas manas bildes un personīgais info, kur daļa bija nepatiesa (pati to nebiju ievietojusi). Par laimi man izdevās panāk to, ka šo lapu nobloķē.
Bet nu jau kaut kas pozitīvāks. Šim apgalvojumam es pilnībā piekrītu, jo reizēm pietiek ar mirkli, lai kāda cilvēkam pieķertos ļoti, ļoti. Nav vajadzīgi gadi, reizēm pat vairāku gadu ilga draudzība vienas dienas laikā tā vienkārši beidzās. Atceros, kad biju maza, man bija laba draudzene vārdā Sintija, bet tagad par viņu vairs neko nezinu. Nezinu pat īsti kur viņa dzīvo, kas viņai patīk, kur mācās, ar ko nodarbojās. Patiesībā ir tā, ka viņa manā dzīvē vairs neeksistē. Skumji jau ir, ka tāda bērnības draudzība izjūk, bet nu tāda ir dzīve, ne visu ir iespējams "noturēt". Iespējams, laikam ejot mēs maināmies, mainās mūsu intereses, līdz ar to arī ceļi šķirās, katrs aizejam uz savu pusi. Bērnībā tik ļoti tam visam nepievērsām uzmanību.Nedaudz mistiski man škiet tas, ka par labu draugu, uzticības personu man ir kļuvis kāds cilvēks, kuru nekad neesmu satikusi. Tas saucamais interneta draugs. Bet, šāda draudzība mani nemulsina, jo spilgts piemērs ir mana draudzība ar Anniju. Iepazināmies nu jau pirms kādiem 5 gadiem čatojos draugos un skype, bet vēl projām cenšamies uzturēt kontaktu (lai gan nepārāk intesīvi), tomēr viss ir kārtībā, draudzība nav zudusi! Un šis noslēpumainais cilvēks, kuru minēju sākumā, viņš man nozīmē neticami daudz. Sajūta, itkā jau būtu pazīstami sen. Izbaudiet to mirkli, kad ar kādu cilvēku sāk veidoties draudzība, jo iespējams šis brīdis būs viens no skaistākajiem tavā mūžā. Ne mazāk svarīgs kā kāzas, dzimšanas dienas ballīte utt.
Šis rāmītis komentārus neprasa. :) Negribās rakstīt banālus tekstus par draudzību un tā, tomēr draudzība ir viena no dzīves nepieciešamākajām sastāvdaļā. Tā pat, kas gan ir tēja, bez ūdens un tējas maisiņa?
