Šodien tāds sagurums, kaut gan neko prātīgu neesmu izdarījusi. Gribējās jau pa dienu šeit ko ierakstīt,jo bija miljons domu prātā, bet tad nebiju mājās. Tagad nekas sakarīgs nenāk laukā, vārdi nerīmējās kopā, bet rakstīt gribās :DNu kā Jums patīk situācija, kas tagad ir izveidojusies saistībā ar krievu valodu? Es neticu, ka krievu valoda būs otrā valsts valoda, jo latvieši to nepieļaus. Kaut arī latvieši nav tie patriotiskākie cilvēki visu cauru gadu, tomēr svētkos, saspringtās situācijās tie apzinās savu latviskumu. Ja krievu valoda būtu otrā valsts valoda, tad tāds jēdziens kā - Latviju latviešiem zaudētu jēgu. Manuprāt, vienīgais ko viņi būs panākuši, uzkurinājuši savstarpēju naidu starp latviešiem un krieviem. Un patiesībā jau Latvijā vēl projām ir jūtama padomju laika smaka, jo nekad jau tā līdz galam viss nav mainījies. Kāpēc krievi var strādāt Latvijā nezinot valsts valodu? Visur citur to nepieļauj, bet Latvijā gan. Tik pat labi mēs varētu pieprasīt angļiem, lai Anglijā par otro valsts valodu ievieš latviešu valodu. Ok, bet vairs nediskutēšu par šo tēmu, jo es to politiku nepārzinu tik labi, es tikai kā parasts mirstīgais izsaku savas domas par šo visu. Katrā ziņā esmu par Latviju, par Latvisku Latviju latviešiem! Turās!!! Nepieļausim šo mahināciju.
Rīt beidzot pie LOR, cerams labi ies. Vakarā gribās aiziet uz Route66 vai kaut kur paballēties. Apnika jau mājās sēdēt. Nu tas nenozīmē, ka uz skolu neeju, vienkārši nedēļas nogales paliek arvien garākas un tieši tāpēc arvien besīgāks ir sēdēt mājas un nekur neizkustēties. Un paldies tiem, kas mani iepriecina, liek pasmaidīt arī tad, kad auss par sevi pārāk ļoti atgādina. Šorīt ,piemēram, saņēmu ļoti jauku sms - pasmaidi mazulīt! Nu tas tiešām palīdz, un ja vēl foršs cilvēks ko tādu atraksta. Reizēm vajag tik maz, lai otru cilvēku iepriecinātu.
