12.15.2011

Viena diena tuvāk Ziemassvētkiem...

Atkal dzīvoju emociju virpulī. Šai nedēļai bija jābūt jaukai, laimīgai, tomēr viss ir pretēji. Katru dienu arvien lielāku rūgtumu sajūtu, it kā mājās būtu beidzies cukurs. Bet tas nav tik viegli, jo cukuru ir iespējams nopirkt veikalā, bet laimi, nē. Ja vienīgi īslaicīgu laimi, kas patiesībā nav īsta laime, tomēr arī ar miljonu kabatā sastrīdoties, ar sev tuvu cilvēku sāp. Tajā brīdi viss apkārtējais neinteresē, jūties viens ar savām bēdām un asarām.Ziemassvētki strauji tuvojās, bet vēl to svētku sajūtu neesmu paspējusi sajust. Protams, ja ārā būtu sniedziņš, tad svētku sajūta rastos pati, bet tagad jādzīvo pēc saukļa – Kā Tu sevi noskaņo, tā arī jūties. Tā svētku sajūta pašam ir jāmēģina, kaut kādā veidā iegūt, sajust. Klausoties Ziemassvētku dziesmiņas, izrotājot istabu, aizdedzinot svecīti un domājot gaišas domas, jo Ziemassvētki ir gaišākie un sirsnīgākie svētki. Pat visīgnākie cilvēki uz Ziemassvētkiem atmaigst.

Īstenībā neticas, ka nākam nedēj jau Ziemassvētki klāt, sāksies atkal iepirkšanās drudzis, ka daudzi pēdējā brīdī sāks meklēt dāvanas. Par laimi jau daļu dāvaniņas saviem mīļākajiem cilvēkiem esmu sarūpējusi, bet nu gan jau arī vēl nāksies sajust to iepirkšanās drudzi. Ir jauki saņemt dāvanas, bet vēl jaukāk ir kādam dāvināt un redzēt viņu smaidam. Tad svētki tiešām ir izdevušies. Nav nozīme, cik dāvana ir liela, maza, dārga vai lēta, galvenais, lai no sirds!

Šodien mani iepriecināja kāda sms, tāpēc padalīšos ar to:

Naktī pie manis rūķis atnāca, un kaut ko jauku dāvāja, un sacīja - dalies ar to kas Tev dots – un nozuda, tad nu dalīšos ar smaidu, kas sirdī manā, un vēlēšu Tev dienā šajā, neskumsti par to kā nav, bet priecājies par to kas ir, ja darīsi tā, tad sapratīsi, ka Tev pieder tik daudz!