Daudzi mani redz vienmēr smaidīgu un starojošu, kaut gan patiesībā kā es jūtos, pat nenojauš. Nu nav jau tā, ka es slēptos aiz kaut kādas maskas, mans smaids ir dabīgāks par dabīgu, jo pat lielākā bezcerībā cenšos saskatīt ko gaišu, ko pozitīvu. Es ticu, ka pēc katras neveiksmes seko atspēriens uz augšu, katra neveiksme mūs padara stiprākus un dzīves pieredzes bagātākus. Tomēr jā, es jūtos diezgan vientuļi, reizēm pat ļoti..Jautāsiet kāpēc? Vienmēr visi uzskata, kā gan es varu būt vientuļa, ja man tik daudz puišu skrien pakaļ, ka tik daudz puišiem patīku. BET! Ir kāds liels BET... uzturoties mūžīgi vienai puišu vidē nemaz tik viegli nav, jo es gribu, lai mani uzskata kā čomu, kā savējo, bet nu lielākoties tomēr uz mani skatās kā uz meiteni, nu Jūs jau saprotat, ko ar to domāju. Un ar meitenēm man nav tik labas attiecības. Bet tās, kas man ir tās labākās draudzenes ir aizņemtas, un nu jūtos aizmirsta. Tieši tāpēc man patīk braukāt ar slidām, snovot, jo tad es spēju to tukšuma sajūtu aizpildīt, un jūtos laimīga.
Bieži vien iesaistot dažādās avantūrās, eju uz ballītēm, kur gandrīz nevienu nepazīstu, ar domu, iepazīties, jo tā nav problēma. Bet, kā jau vienmēr 90% gadījumu iepazīstos ar puišiem, viss ir forši, bet meitenes uz mani tik ar dusmīgu aci paskatās. Patiesībā jūs mīļās meitenes pat nezināt, cik draudzīga esmu, cik esmu vienkārša savā vienkāršībā. Es neesmu iedomīga, egoistiska kuce, esmu es pati, koša, bet vienkārša. Jeb vienkārši koša.
Mēs katrs dzīvojam tikai vienu reizi, tieši tāpēc es savu dzīvi vēlos nodzīvot tā, kā pati to gribu. Izskatīties tā, lai pašai patiktu. Jo, manuprāt, tas ir galvenais, pašai patikt sev, tad arī dzīvē viss izdosies. Es zinu to, ka man ir ļoti laba sirds, jo pat savam ienaidniekam nenovēlu neko sliktu. Jā, protams, reizēm vāros savās dusmās, bet tās ir tik īslaicīgas, ka pat tajā laikā nebūtu iespējams izvārīt zupu. Neprotu ilgi turēt naidu sevī, bet varbūt tā pat ir labāk, jo naids tak mūs iekšēji nospiež, un ne pie kā laba nenoved.
Un šoreiz laikam vēlos vislielāko paldies pateikt savai omai, kas manī ir ieaudzinājusi to labestību pret pasauli. Mana oma arī ļoti vienkārša, bet kā personība tik ļoti koša, mīloša un superīga. Omīt, es Tevi mīlu!
