Rakstīšu lēni, jo zinu, ka ātri nemākiet lasīt:DD

Bērnība- viens no skaistākajiem dzīves posmiem. Sākot ar pirmo sperto soli, beidzot ar skolas absolvēšanu. Un kā gan bez simpātijām, pirmajiem kreņķiem un šķietami salauzto sirdI. Vakar vakarā pirms miega pāršķirstīju savas vecās dienasgrāmatas, ko rakstiju apmēram 10-13 gadu vecumā. Tiešām bija interesanti palasīt un pakavēties atmiņās. Īpaši sadaļā "puiši";D

Mana pirmā simpātija bija 3 vai 4.klasē. Protams, tas bija bērnudārzu līmenī. Mani raustija aiz bizēm, bet es specjāli spēlēju fiškas, ka tik lai izpatiktu. Smieklīgi to visu atcerēties, īpaši to dienu, kad mums bija klases vakars un laimes spēlē tas puisis kurš man patika izvēlējās mani. Tad laikam biju pārlaimīga. Bet otrā lielā simpātija man bija kādos 12-13 gados. Puisis vārdā Kārlis.. Vēl projām atceros viņa blondos, garos matus. Tieši par viņu man visas klades pilnas pierakstītas. Ar daudz mīļiem vārdiem. Nezinu ko varētu nocitēt, bet nu visur bija rakstīts, cik ļoti viņš man patīk, cik viņš ir skaists utt. Man pat ir palicis dzejolītis, ko viņš man atrakstija, pirms miega- Kad galviņu uz spilvenu liksi, tad pie saldiem sapņiem tiksi. Nu Tev brienot sapņu taku, es ar labunakti saku! Šie vārdi man tik ļoti iespiedušies atmiņā. Viens no mīļākajiem pantiņiem. Ar šo puisi man gan nekas nesanāca, jo tajā laikā biju pārāk kautrīga. Man bija bail sākumā pat pieiet klāt, kaut gan simpātijas toreiz bija abpusējas un nezināju nemaz, ka manis dēļ viņš bija pasūtijis savu meiteni. Ha, Kārli, ja nu gadijumā šito lasi, tad zini, ka man ir diezgan smieklīgi to visu atcerēties, atmiņas ir tikai tās labākās! ;D Un būtu pat interesanti kādreiz kopā patusēt, jo ticu, ka esi jauks cilvēks!

Protams, šīs pirmās simpātijas arī sagādāja asaras, bet tagad to atceroties tiešām nav nekāds rūgtums sirdī, jo tas jau bija tik sen un tā jau nebija nekāda lielā mīlestība. Ieķeršanās, pieķeršanās...sauc kā gribi! Man patīk, ka uz manas dieansgrāmatas pirmās lapas ir rakstīts- cilvēkiem ar vājiem nerviem nelasīt... ;D kaut gan nekas īpašs jau tur nav. Izrādās man arī bērnībā ir bijuši 2 vīri, laikam tad bija stilīgi ķipa apprecēties... mēs ar Kaspariņu apprecējāmies skype. Jā, Kaspars arī bija tas, kas man agrāk ļoti simpatizēja, bet sen par viņu neko neesmu dzirdējusi. Un trakums, pašķiru lapu tālāk, tur ir mana bilde ar pagariem nagiem. Nagi ir ļoti smuki, bet netipiski man. Gan jau ka kkādi pielīmejamie sūdi...

Atmiņas- dārgākais kas mums ir. Jo, ja mēs nespētu atcerēties savas dzīves notikumus, bērnību, tad noteikti iekšā būtu tāda tukšuma sajūta... man pašai bija jauki pakavēties atmiņās. Uzlikšu kādu dziesmu, kas man atgādina šo laiku-

Jā, tajā laikā vairāk klausijos kaut ko tādu ... un ja nemaldos Kārlim šī dziesma bija sk8 video, tāpēc arī atgādina to laiku!
+
Šodien visas dienas garumā man ir ļoti labs garīgais, pat nezinu kāds ir iemesls, bet nesūdzos. Pašai prieks ka tā. ;] Un vēlreiz bučas Lindai dzimšanas dienā. ;*

SMAGI NOVEICĀS

Vakar man ļoti, ļoti paveicās. Biju atskrējusi mājās pakaļ vienam CD, tā kā ļoti steidzos, dzīvoklim durvis aizslēdzu, bet atslēgas atstāju durvīs. Protams, to nemaz nepamanīju līdz brīdim, kad devos mājās un sāku meklēt atslēgas. Kad sapratu to, ka vienīgā iespēja, ka atslēgas esmu atstājusi durvīs,sirds sāka strauji puksēt un nesos uz mājām. Skatos, tiešām ir durvīs. Esmu pārsteigta, ka 2h laikā, kamēr biju prom, mans dzīvoklis netika iztīrīts, apzagts!Tomēr dzīvoju Rīgā un manu dzīvokli jau kāds ir 2x mēģinājis uzlauzt. Esmu laimīga, ka viss beidzās laimīgi un domāju, ka šoreiz man stāvēja klāt kāds augstāks spēks, citādi man būtu mājas arests uz mūžu... Esmu guvusi mācību, cerams kad tā vairs nekad neatkārtosies. Būšu uzmanīgāka!
+
Vakar man ļoti patika Dinamo spēle. Jā, nenoliedzami no Maskavas Dinamo puses spēle bija ļoti rupja, agresīva, tomēr tāds hokejs man patīk. Ceru vienīgi, ka Spruktam viss kārtībā, jo tas sitiens pa galvu gan bija kkas nepiedodams. Skumji ir tas, ka Maskavas D nespēj zaudēt ar cieņu. Gaidu šodienas spēli, ar tikpat lielu azartu kā vakar!

Man nāk miegs...

Ir jau atkal 5diena, godīgi sakot pat neticās, jo pēdējā laikā laiks skrien vēja spārniem. Neko tādu dižu jau šonedēļ neesmu paspējusi sadarīt. Skola,mājas, skola,mājas... vienīgi 3dien ar Elīnu bijām uz kino, filma bija diezgan jauka- "Dzīve, kāda tā ir". Par ko filma bija, nestāstīšu, varu tikai ieteikt noskatīties. Un pēc nosaukuma jau var spriest!
Šo ierakstu sāku jau rakstīt pēdējā lekcijā, bet nu uz lapiņas. Sāku domāt ka man vajdzētu piestrādāt pie savas attieksmes, mazāk izklaidīgai būt. Beidzot augstskolu vēlos arī iegūt kādas zināšanas, ne tikai laist luni četru gadu garumā. Protams, pašlaik esmu tikai pirmajā kursā, bet kā jau teicu, laiks paskrien ļoti ātri. Nav jau tā, ka mana attieksme būtu tā sliktākā, daudzi ir vēl izklaidīgāki, vai vispār nenāk uz lekcijām..bet negribu runāt par citiem. Tā ir katra izvēle ko darīt, mācīties vai nē. Man pašai būtu jādomā tikai par sevi, ko es vēlos sasniegt dzīvē. Gan jau būs labi. Ir arī priekšmeti, kuri man tiešām patīk. Piemēram, svētku un sarīkojumu vadība. Lekcijas ir tiešām interesantas, pie tam katru nedēļu uz otro lekciju nāk kāds viesis. Šonedeļ bija no Dailes teātri. Nākam nedēļ atkal lekcijas mums notiks Dailes teātrī. Arī noteikti būs interesanti...;]

Šis ieraksts vairāk līdzinās manas nedēļas apskatam, bet nejau notikumu ziņā, vairāk emocionāli. Spēlējot uz jūtām. Vakar vakarā biju galīgi sagruzijusies (nepatīk man šis vārds), bet nu visam savs iemesls. Tagad es zināšu, ka nedrīkstu cilvēkiem, kas man mīļi, prasīt- pastāsti man kko? Izrādās tā es tikai aizvainoju un saruna līdzinās nopratināšanai, tikai žēl, ka patiesībā centos uzturēt kontaktu, sadraudzēties, bet lai nu paliek... Pietiek ar to, ka vakar jutos sagrauta un arī tagad nedaudz skumīgi ap sirdi...Un ja jau Tev draudzība ar mani neko nenozīmē, tad neko...

Reizēm šķiet, ka dzīve ir tik grūta, ka jūties nedrošs uz šīs pasaules, bet nu gausties jau visu mūžu arī nevar! Es gribētu dzīvot tā, itkā katra diena būtu pēdējā, bet man liekās, ka tā dzīvot ir ļoti grūti... tas nozīmē, ka tev nav laika, ko tā vnk izniekot. Jādzīvo ar pilnu adevi. Nebaidoties izteikt, izkliegt visu to, kas uz sirds...Šķiet, ka es to nevarētu pavilkt, jo ir dienas, kad negribās neko darīt, varētu visu dienu kaut vai pa gultu vārtīties. Tādā veidā izniekojot laiku. Man vienmēr atmiņā ir palicis teiciens- Gadā ir tikai divas dienas, kurās tu neko nevari ieskāt. Viena ir vakardiena, bet otra ir rītdiena! Patiesībā šie vārdi ir ļoti vērtīgi, ir vērts par to padomāt. Tā pat nekad nevar zināt, vai rīt jau nebūs par vēlu. Jādzīvo ir šodienā, jārīkojās!

Labi, labi! Nav man noskaņojums filozofēt. Esmu tiešām nogurusi. Biju domājusi uz VEF aizbraukt, bet nē, man jau tagad nāk miegs + rīt pienākumi gaida. Agri jāceļās utt.

♥

bez nosaukuma

Šodien ir tā diena, kad mans garstāvoklis ir nenosakāms. Klausos šo mierīgo dziesmiņu un domāju par dzīvi. Domāju par pāris cilvēkiem. Īpaši vienu! Katrā ziņā diezko priecīga neesmu. Rīt iešu uz skolu nesagatavojusies semināram, bet nav mana vaina, ka grāmatu nekur dabūt nevar. Pēc tam sapulce un vakarā jāiet ciemos uz kūku. Būs jāpatalpa viens gabaliņš Melnim ;D jaieliek vakuumā! OK, bet nu dodos gulēt.

Ietin mani Rīga, mīļa un bezgalīga...♥

Brīvdienās gāja kā pa kalniem un lejām. Sajūtas bija dažādas, bet sapratu to, ka es mīlu Rīgu un tās burzmu. Biju aizbraukusi uz Dundagu. Skaisti jau tur ir, tāds miers un plašums, tomēr NĒ- es nespēju iedomāties sevi tur dzīvojot. Esmu dzimusi Rīgā un visu savu mūžu šeit arī esmu pavadījusi. Man patīk aizbraukt uz laukiem, paciemoties tur uz pāris nedēļām, bet ar to man arī pietiek. Tādā ziņā esmu patriote, Rīgas patriote. Es mīlu cilvēka plūsmu, straujo satiksmi un Rīgas trokšņus.

Esmu pieradusi, ka Rīgā ir daudz veikalu, kafejnīcas, bāru, kino utt., bet nejau tas ir galvenais iemesls, kāpēc man labāk patīk pilsētas dzīve. Es laukos negribētu vien dzīvot tā iemesla dēļ, ka viens par otru visu zina. Tad ir sajūta, ka cilvēkam pašam nav savas privātās dzīves. Pie tam viss jaunais ātri izplatās, tas ir tik stulbi. Mans mērķis nav noniecināt Dundagu, drīzāk šīs brauciens mani iedrošināja ko tādu rakstīt, jo patiesībā jau jebkurā pagastā, ciemā es negribētu dzīvot. Spēju vēl iedomāties sevi dzīvojot Ventspili, Jelgavā, Liepājā, Cēsīs, bet tās jau ir tikpat attīstītas pilsētas.

Man ļoti nepatīk arī tas, ja aizbrauc uz laukiem uz kādu ballīti, un tur uz Tevi skatās kā uz kaut ko neredzētu, sajūta ir tāda, itkā Tevi ar acu skatieniem visi grib nogalināt. Nepatīk man ļoti tā sajūta un šo sajūtu es īpaši piedzīvoju šajās brīvdienās. Kaut vai pastaigājot pa pagasta centru,uz Tevi lūrēs kā uz kaut kādu brīnumu. Nu nepatīk man tas. Protams, dzīvei laukos ir arī sava gaišā puse. Ir cilvēki, kuriem nemaz nepatīk lielā burzma, trokšņi. Tomēr es nevarētu un negribu sūdzēties. Dzīvoju Rīgā tādā vietā, kur tuvu ir jūra, ezers un mežs. Tā pat arī Rīgas centrs man nav nemaz tik tālu. Jebkurā brīdī uz to es varu aizbraukt. Šī dziesma ir ļoti spēcīga ar tekstu, katrs rīdznieks varēto lepoties ar to, ka ir uzrakstīta tik spēcīga dziesma. Tā daļa Rīgas, tā daļa manas Rīgas, sarežģītas, lidz galam nepazītas... Noklausies šo dziesmu un ieklausies vārdos... Rīga patiesībā vēl top, aug un attīstās... Rīga tā lidz galam nekad nebūs gatava! Bet nu šķiet ka katram jau savas mājas ir tās mīļākās. Lauku cilvēkiem nepatīk atkal Rīga, bet daudziem rīdziniekiem nepatīk lauki. Tikai retais cilvēks ir pretēji noskaņots savai dzīvesvietai.

Daudzi lauku cilvēki bieži vien uzskata rīdziniekus par lecīgiem, iedomīgiem un īzlutinātiem, bet tas ir ļoti plašs jēdziens. Patiesībā visur valda stulbi stereotipi. Ne visi rīdzinieki ir tādas pakaļas, kā citi runā... Es kā rīdzniece, liekot roku uz sirds varu teikt, ka liela daļa rīdzinieku patiesībā ir jauki, saprotoši un draudzīgi cilvēki. Un ievēro dažādas pieklājības normas. Drīzāk man ir sajūta ka laukos ir vairāk degradējušies cilvēki, kam dzīvē nav mērķis, kas ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Proti, aliņš rokās un nodilušas bikses kājās. Bet es runājo vispārīgi, tas nav domāts par visiem, jo laukos dzīvo arī ļoti jauki, mērķtiecīgi un strādīgi cilvēki. Tad viss ir atkarīgs no cilvēka paša, vai Tev dzīvē ir savi mērķi vai nav.

Bet, gribētu oponēt tādu lietu, ka Rīgā ir pilns ar cacām. Nu nezinu gan, drīzāk laukos ar tām var vairāk sastapties. Es biju šokā par to, kā meitenes runā par nadziņiem. Citēju- Nespēju vairs iedomāties savu dzīvi bez pieliekamajiem nadziņiem, nu vienkārši WTF? Vai, tiešām tas dzīvē ir galvenais. Sen jau vairs nav modē pārspīlēti garie nagi. Es ar saviem īsajiem staigāju visu mūžu un esmu gluži apmierināta, vismaz varu izdarīt visu to, ko vēlos. Nav jāgruzās par to, ka nadziņš nolūza. Protams, Rīgā arī ir daudz cacu, tikai nekad jau nav zināms, vai šīs cacas nav nākušas no laukiem. Rīgā dzīvo, studē, strādā ļoti dažādi cilvēki...un nejau tikai rīdzinieki. Labi, labi, arī daudz rīdzinieki nav lābāki, tomēr...

Paldies Agnesei par to, ka uzaicināji mūs. Man patika vieta, kur notika ballīte. Ēdamais, dzeramais arī bija ļoti daudz. Par visu bija padomāts. Tomēr būšu atklāta, sabiedrība man nepārāk patika. Bet tas nav iemesls, lai vairs nebrauktu pie Tevis ciemos, vasarā noteikti braukšu, jo Tu esi vnk labāka un Dundaga ir skaista!+ Tu man noteikti vēl parādisi to Dundagas labāko pusi, ballītes utt. ;* bučas

BUM BUM

Kādu labu laiku neesmu neko rakstījusi, bet reizēm jau vajaga paklusēt, jo cik tad ilgi tā var vārīties? Bet nenoliedzu to, ka man patīk daudz runāt un reizēm arī rakstīt. Tas viss ir atkarīgs no dažādiem faktoriem- garstāvokļa, laikapstākļiem, iespējas utt. Nedēļa jau atkal strauji tuvojās uz beigām, bet šoreiz mani tas priecē. Patiesībā jau vienmēr priecē, kuram gan nepatīk brīvdienas? Mans blogs ir iemantojis nosakumu- Brīvdienas ir manas laimīgās dienas no Prāta Vētras dziesmas. Tikai vārdi nedaudz pārveidoti, tā lai tie atblist vairāk manai būtībai un izjūtām, jo es mīlu brīvdienas. Ko lai saka, arī nedēļas nogale ir saplānota, tieši tāpēc es ļoti to gaidu.

Šī bilde ir no pagājušām brīvdienām-VEF superparka atklāšanas (esmu tā ar balto cepurīti). Kā gāja, kā man patika? Tas viss jau ir vienā no iepriekšējiem ierakstiem. Varu tikai atkārtoties, ka parks ir tiešām lielisks, iesaku to izmēģināt. Ņemam skeitus, bmx un citus braucamos rīkus laukā no pagrabiem, putekļainiem kaktiem un braucam braukāties! Gribu vēl atgādināt visiem tiem, kas to vēl nav paspējuši izdarīt. Rīgā iespējams būs vēl viens indoors, taču, lai šo ideju realizētu ir nepieciešams liels atbalsts.

Kā palīdzēt indoora tapšanā? Pavisam vienkārši. Tev ir jāieiet šeit un jānobalso. Balsot var caur savu draugiem.lv profilu, kā arī no mobīlajiem telefoniem. Tas viss ir bezmaksas. Ievadi savu numuru atiecīgajā ailītē un pretī saņemsi kodu, kas pēc tam būs jāievada labiedarbi sadaļā. Esiet atsaucīgi un atbalstam extremos sporta veidus Latvijā! Varu galvot, arī šis parks būs labs un interesants, protams, arī ar lieliskām ballītēm. Tieši tāpēc ir vērts atbalstīt. Projektu var apskatīt manā dr.lv dienasgrāmatā vai tajā pašā linkā kur jābalso.

Skatos pa logu un šodien ir tik liels un apaļš mēness, es ceru ka šonakt varēšu gulēt, jo agrāk kad biju maza, mēdzu pa miegam staigāt. Bija pat tā, ka taisījos slēgt mājas durvis vaļā un doties prom, labi ka tētis mani noķēra. Patiesībā visādi ir bijis, bet man tas viss liekās tikai kā baumas, jo pati neko tādu neatceros, nenojautu pat. Vienīgai kas mani pārliecināja, ka naktīs patiešām staigāju ir tas, ka reiz pamostoties no rīta biju gultu apkrāmējusi apkārt ar krēsliem. Tagad tas liekās smieklīgi.

Nezinu ko rakstīt, tāpēc nespiedīšu no sevis laukā neko gudru, kad uznāks filozofiskais vakars, tad arī ko uzrakstīšu... bet tagad jāiet uzpildīt glāzi ar kolu, Almanta dēļ man tā ir jau kā atkarība. Nav jau labi dzert koliņu tik bieži, bet nu tas ir vienīgais kaitīgais ieradums man no tādiem..nu kas ir jālieto, jādzer vai kkā tā. Jauku jums visiem vakaru, izturību rīt un lielisku vikendu. CHEERSSSS!

Yeee

kola + laims = LOVE

Nu ko, mīļie loverīši, šodien gaidījāt no manis ierakstu? Negaidiet, jo šodien no manis nekā nebūs, ja neskata šo. (ha) Ir pavisam parasta diena, pirmdiena, kad Kristīne čhillo mājās ar koliņu un laimu. Pēc būtības man tagad vajadzētu jau čhillot gultiņā, lai rīt varu atkal ieiet nedēļas ritmā un laicīgi pamosties, bet gan jau, esmu tak apzinīga meitene un pieceļos vienmēr laikā. Neatceros pēdējo reizi, kad būtu aizgulējusies. Ok, bet par to es tagad tiešām netaisos rakstīt garu penteri. Vnk jāiet gulēt, un, protams, kā jau vienmēr, caur ledusskapi, jo nevaru aiziet gulēt, ja vēders rūc. Citādāk tā ir necieņa. ATĀ!

VEF ballīte

Skatos atsauksmes ir ļoti dažādas par VEF ballīti, bet man jau patika, bija forši. Pie tam tiem, kas parasti pēc monsterparka ballītēm, vai šajā gadījumā Vef ballīti raksta negatīvas atsauksmes, atcerieties, ka mēs paši veidojam to ballīti. Tikai vienīgi no mums pašiem ir atkarīgs tas, vai ballīte būs laba. Beidzot arī sanāca patrakot ballītē. Un prieks par to, ka šodien jūtos pavisam svaiga, nekādas pohiņas nav, neskatoties uz to, ka vakar pietiekami daudz sadzēros kaut kādu pretīgu suslu un daudz aliņus. Es ceru, ka Agai patika ballīte un nākamajā vīkendā es dodos uz Dundagu, kur būs Agas dziemšanas dienas ballīte. Domāju ka būs traki laba ballīte, būs jaiejūtas atkal jaunā sabiedrībā, bet nu šķiet ka tas man nesagādā problēmas ;D

Par pašu parku- man ļoti patīk un es arī ļoti, ļoti gribētu viņā ievizināt. Tik chillīgs parks, iesaku visiem doties tur un ietestēt. No sačiem redzēju tikai mtb fināla beigas un bmx finālu, bet arī man ļoti patika. Prieks, ka šoreiz arī kko būšu redzējusi, ne tikai ballīti.

Paldies Kikijam par Vans uzlīmi, kā par brīnumu izdevās to arī nosargāt (nepazaudēt) un atvest uz mājām. Tad vēl gribēju teikt ko Anrijam- piedod, ka neaizbraucu līdz Tev, bet man gribējās vēl palikt ballēties un parkā palika mani draugi. Takā gan jau kkad paspēsim pačhillot ;] Paldies tiem, kas šo ballīti padarīja īpaši jauku un lika man smaidīt.

Atceros, ka kāds puisis man teica, kad viņš mani ieraudzija, viņām sāka sirds lekt laukā un strauji pukstēt..heheh, man neviens neko tādu nebija teicis, tas tiešām bija jauki teikts, pat ļoti jauki! (blush)



Šo dziesmu klausījos pirms Vef ballītes, nu pareizāk sakot viņa skanēja radio un viņa man pozitīvi uzlādēja. ;D

CHILL

Ir 5diena! Kā jau visiem, arī man patīk piektdienas vakari, bet nejau vienmēr tie ir jāpavada ārpus mājas, šodien man ir ģimeniskais vakars. Tētis ir mājās no sava kārtējā tripiņa, mammai arī brīvdiena. Pēdējā laikā nemaz tik bieži nesanāk visiem trim būt kopā, tāpēc vakars ir jauks. Piektdienas es mīlu jebkurā gadījumā, jo tad nav jādomā par to, ka rīt agri jāceļās. Un, protams, reizēm jau patīk piektdienās vakarā arī kur doties paballēties un pārnākt mājās sestdienas rītā. Neesmu jau izņēmus. Taču rītdienas vakaru gan nepavadīšu mājās, došos uz VEF indoora atklāšanu. Tas jau sen ir izlemts, kaut gan sākumā domāju, ka neiešu, bet domās ātri vien mainījās.. Cerams būs forša ballīte!

Aizvien biežāk sāku domāt par to, ka esmu īpašs cilvēks. Tas nu nav domāts tā, ka man ir novirzes. Nav arī domāts, ka esmu par sevi pārāk augstās domās un lidinos mākoņos. Ne tak! Es domāju par savām interesēm, viedokli un domām. Varbūt vārds īpašs nebija tas labākais salīdiznājums, jo katrs mēs tāds esam. Drīzāk gribētos teikt, ka esmu unikāls cilvēks. Tādas kā es, otru neatrast. Un tas atkal nebija domāts iedomīgi! Vienkārši man ir sajūta, ka reizēm dzīvoju savā pasaulītē un sapņoju par to, ka reiz zāle būs zaļāka un debesis zilākas. Protams, katram no mums ir savi sapnīši, mērķi, kas dzīvē ir ļoti svarīgi. Jo, ja Tev nav savi mērķi pēc kuriem tiekties, tad kā dēļ Tu dzīvo? Tad visticamāk dzīve būtu vienkārši izniekota. Es pat nezinu ko vēlējos pateikt ar šo visu, bet varu piebilst, man negaršo saldējums...

I Love You. Reizēm ir tā, ka gribās cilvēku, par ko nemitīgi domāt, kas pasauli iegriež 2x straujāk, bet pašlaik tāda īsti nav. Ir tikai cilvēki, kas ellīgi mīļi man pēdējā laikā palikuši. Piemēram, mans pozitīvais lādiņš- Lucky boy! ;D Drīz iesim tēju iedzert.. bez nekādām atrunām. Un vispār, man ir pārāk laba sirds. Es citiem neko nežēloju, bet pati bieži palieku tukšā vai nesaņemu pat pretī vārdu- paldies! Vārdu, kas neko nemaksā. Pašlaik skan viena no manām mīļākajām LV dziesmām- Viņi dejoja vienu vasaru ♥ . Jā- tā dziesma man atgādina kādu man mīļu cilvēku. Un kā Jūs domājiet vai ir vērts piedot cilvēkam, kurš pirms kāda laba laiciņa ir mani ļoti sāpinājis un zemiski izturējies? Es pati tiešām nezinu... tāpēc jau saku, ka man ir pārāk laba sirds, es nespēju savas dusmas ilgi sevī turēt, es ātri atmaigstu... Varbūt labāk censties būt vēsai un nedomāt par to visu. Nav jau arī tā, ka baigi domāju, bet tomēr.. (šobrīd daudzi noteikti nesaprot, par ko rakstu). Šķiet ka no šī brīža mainīšu attieksi un būšu jauka tikai tad, kad man šis cilvēks atvainosies un pateiks šo maģisko vārdu- piedod! Vai tiešām tas ir tik grūti? bet nu tā ir tava izvēle, dari kā zini... es būšu kā stabs, tagad!

Daudziem tagad noteikti griežās ballīte, bet man nāk miedziņš. Drīz iešu iekrist gultā un atslēgties līz kādiem 10. Būs jāizguļās, lai rīt būtu kopumā produktīva diena. Sākot ar Ričarda apciemošanu (mazais cālīts ir slims, veseļojies jaukum), beidzot ar došanos uz Vefu. Es tagad būtu laimīga, ja man rokā būtu glāze ar koliņu un laimas šķēlīti tajā.

Dum- Dum! Tikko atcerējos vienu vakaru (ballīti) monsterparkā. Či čhi čhilinjāāā, aizej iedzer limonādi! :) Ok, bet tagad caur dušu un ledusskapi liekos gultā ;D, bet pajies vismaz 15min, kamēr izkustēšos no krēsla... un tikko man zvanija Jānis, teica lai eju uz ballīti pie Eda.. bet nu jau man ir slinkums, žēl ka ātrāk nepiezvanija, būtu pat aizgājusi uz pāris stundiņām ;D

Īsumā...

Skumjas nebeidz rimties, jo atkal no mums ir aizgājis kāds nozīmīgs, izcils un vienkārši labs cilvēks, kas Latvijai ir ko nozīmīgu devis, atstājis.. Gints Gailītis, kas tiek uzskatīts par Latvijas skeitborda tēvu. Viņš ir šī sporta veida aizsācējs Latvijā. Izvadīšana notiks sestdien 12:00 no Krematorijas. Tiem, kas nebūs vai netiek uz atvadām, cik zināms, arī VEF skeitparkā būs piemiņas klusuma brīdis. Dusi mierā

Veiksmīgi ir aizritējusi pirmā mācību nedēļā (šajā semestrī) un esmu diezgan apmierināta ar jaunajiem priekšmetiem. Vienīgais, kas man pašlaik nepatīk ir ekonomikas pamati, bet kuram gan tie patīk? Retajam! Pašlaik man ļoti patīk divi priekšmeti- retorika un svētku un sarīkojumu vadība. Retorika ir runas māklsa, kas notiek īpašā atmosfērā. Mums iemācīs pareizi runāt, uztāties publikas priekšā, būs semināri utt. Par semināriem gan īpaši nepriecājos, jo atkal būs saskarsme ar Aristoteli. Filzofija no mums neatkāpjās. Bet svētku un sarīkojumu vadība gan būs viens ellīgi labs priekšmets. Lektore ir ļoti interesants cilvēks un galvenais, ka labs cilvēks. Mums būs iespēja doties uz Dailes Teātri, tikties ar īpašiem cilvēkiem, būs katru nedēļu kāda vieslekcija. Pie mums nāks arī ciemos tādi cilvēki, kā Valters Krauze un Juris Žagars. Domāju, ka daudz ko iemācīsimies, būs interesanti. :) Nākam nedēļ iepazīsimies vēl ar pāris priekšmetie, kas vēl mums nav bijuši, cerams ka tik pat forši būs. Tas nu pagaidām viss.

/Mūsu dzīve ir īsa, bet labais darbs paliek piemiņā mūžīgi./

Hipsteri

Vienu dienu nejauši twitteri sanāca "noklausīties" vienu sarunu, kur tika rakstīts par hipsteriem. Iepriekš nebiju dzirdējusi šo vārdu, tieši tāpēc arī es vēlējos apskātīt rakstu, par to, kas tad ir tie hipsteri.

Te būs pazīmes, kas piemīt hipsteriem, protams, ne visas un ne visām jābūt, lai skaitītos kā hipsters (jau iepriekš brīdinu,šos punktus nokopēju, pati neizdomāju)

◦hipsteri neatzīst sevi par hipsteriem

◦vizuāli – nēsā Wayfarer vai citas brilles ar clear lens lēcām – t.i. bez optiskām lēcām, flaneļa kreklus, slim fit un skinny fit bikses utt.

◦mīl vintage – Retrospectro, Pērle utt.

◦ballīšu vietas – Pērle, Piens, Miit utt.

◦mūzika – Radio 101, mūzika Grēviņa gaumē (britu independent mūzika utt.), vecā mūzika (Bītli utt.)

◦lieto Iphone, Ipod, Mac u.c. Apple produkciju

◦smēķē tinamo tabaku vai Parliament cigaretes (lokālie hipsteri tā nedarot)

◦mīl lomo fotografēšanu, kā arī Iphone aplikācijas, kas to imitē (Hipstamatic u.c.), arī Polaroid, Zenit u.c.

◦brauc ar fixie riteņiem vai citiem veciem (vintage) velo

◦Tumblr – cieņā

◦ciena filozofiju un labas grāmatas

◦atklāti vai paslepus nicina sabiedrību, tās vērtības; nodala sevi no tās

◦nepatika pret popkultūru, tās iezīmēm

◦kafija, kafijotavas un pasēdētavas – globāli tas būs Starbucks, lokāli – kaut vai Coffee Inn, es nezinu

◦ironija – hipsteri mīl ironiju un sarkasmu

Vai tu sevī saskatīji hipsteru? Kā Tu domā, tu esi viens no viņiem?

Es domāju, ka katrs daļēji tāds ir! ;D

14. februāris

Šoreiz rakstīšu par Svēto Valtentīndienu. Ko man tā nozīmē un vai katru gadu to gaidu ar nepacietību. Bet šķiet, ka jau pēc konteksta var spriest, ka neesmu īpaši sajūsmā par šo dienu. Godīgi sakot arī neesmu informēta, kas tad īsti ir šī diena, kā ir cēlusies. Zinu tikai nostāstus par svēto Valentīnu, kas pārkāpis kaut kādus likumus un kam beigās tika nocirsta galva. Arī par to, ka citur Valentīndienu uzskatija par putnu pārošanās laiku, bet nu... mūsdienās Valentīndienai vairs nav nekādas būtiskas vērtības, tie ir tikai kārtējie komerciālie svētki...

Man nepatīk Valentīndiena, jo viss tiek pārāk pārspīlēti. Kāpēc ir nepieciešams kādam pierādīt, ka Tu viņu mīli, ka Tev viņš kaut ko nozīmē? Daudz mīļāk tak ir tā, ja tevi atcerās parastā dienā, kad nav nekādi svētki.. drīzāk tad to varētu saukt par mīlestību. Staigājot pa veikaliem ik uz stūri ir redzamas sirsniņas, mīkstās mantiņas ar uzrakstu love, bet nu... tas ir tik banāli. Aptuveni tā, ja tu miļotam cilvēkam neko nenopērc uz šo dienu, tad Tu viņu esi aizmirsis, nemīli...
Ja man, piemēram, ir puisis un vēlos viņam ko uzdāvināt, iepriecināt viņu, es to izdaru negaidīti, nevis gaidu 14. februāri un tad. Godīgi sakot šī diena man riebjās. Fujj!!! Viss tik samākslots un nepaties. Īpaši smieklīgi ir tad, kad citi čīkst, tuvojas valentīndiena, bet esmu viens. Hallo, mīļais cilvēk, vai tiešām tas ir tik svarīgi vai valentīndienā esi viens vai esi kopā ar kādu? Vai arī Tev vajaga otru cilvēku uz vienas nakts sakaru, lai varētu visiem iebāzt acīs, man šodien ir randiņs, būšu Tavs Valentīns...

Es vispār ienīstu romantiku, man tā nepatīk. Man patīk, ja attiecības nav uzspīlētas, ja tās ir patiesas un vari justies brīvs. Šķiet ka neesmu no tām meitenem, kas mīl sveču gaismu. Man nepatīk, ja man katrā tikšanās reizē dāvina ziedus. Ok, ja vienu reizi uzdāvina, tad tiešām tas ir jauki, īpaši tad, kad Tu vismazāk esi to gaidījis, bet ja katru reizi, tad manas domas ir tādas- kam tas ir vajadzīgs, ko Tu vēlies pierādīt? Es neesmu uzpērkama! Daudz mīļāk ir tad, kad vari iesēsties dīvānā, ieslēgt kādu filmu, iedzert tēju (vai aliņu, koktēli), apēst picas gabaliņu, nošmulēt muti unpasmieties viens par otru, nu vienkārši jauki pavadīt laiku. Nevis sveču gaisma, pudele vīns, rozes.. (fujjjj).

Ok, varbūt tagad daži puiši nodomās, ka esmu dīvaina, bet labāk lai mani uzskata par dīvainu, nevis paredzamu, samākslotu un nepatiesu. Esmu raksturā ļoti jauka meitene (vismaz tā es domāju) un ar mani var kopā labi izsmieties, parunāties utt. Un par to es pretī neko neprasu- nekādus bentlijus, dāvanas utt. Man svarīgākais ir kopā pavadītais laiks... kopā smieties, raudāt, ja tas ir nepieciešams..vienkārši baudīt dzīvi kopā.

Tas arī viss, tādas ir manas domas par šo dienu. :) bet tas nenozīmē, ka esmu skarbā meitene, man vnk nepatīk viss, kas ir pārspīlēts, komerciāls...

cyaa


Bet šo dziesmu es mīlu, romantiskas dziesmas man patīk, jo tās ir no sirds! (h) tur ir ielikas jūtas un emocijas. Šī dziesma ir vienkārši lieliska.. ♥

P.S. Kurš būs šogad mans Valentīns? ;D ;D ;D

tā pat vien...

Bučas Freimim dzimšanas dienā. Pēc Tevis Mārtiņ zeme vēl ilgi skums. Šodien katrs iededzinam vienu svecīti. 11. martā tiek plānots Mārtiņa Freimaņa piemiņas kocers Arēnā Rīga. Tālākā informācija vēl sekos.

Bet, šodien arī ir jauka diena, manam mīļajam Ričardiņam ir vārda diena, biju ciemos un izvizināju viņu ar vilcienu, lai kāds prieks tiek. Jo Ričards ir lielākais vilcienu fanāts, ko pazīstu.

Rīt atsākās man skola. Esmu pat priecīga, jo apnikušas ir garās brīvdienas, vienīgi negribās agros rītus, nu galīgi nē. Pieradu jau gulēt līdz 9 vai 10. Gribu daudzus cilvēkus satikt. Ko lai vēl saka? Šodien esmu nogurusi, neko negribas rakstīt garu. Domāju, ka rīt vai parīt taps kas jauns, būšu sasmēlusies daudz iedvesmu. ;D

Dziesma? Nekas nenāk šodien prātā ;D

Es ceru ka šogad Eirovīzijā vinnēs Triānas Parks...pārējās dziesmas man nepatīk, nu ok, visas neesmu dzirdējusi. Vispār Eirovīzija katru gadu arvien stulbāka paliek. Katru gadu dziesmas līdzīgas. Tieši tāpēc ceru, ka beidzot triāniešus aizsūtīs... jau toreiz gribēju, lai viņi tiek ar dziesmu Call Me Any Time You Need A Problem. Vismaz kaut kas savādāks, orģināls. Man jau patika.

SIMPEL SESSION 2011

Nu ko, 7 stundas pie kompi aizvadītas, skatoties Simpel Session tiešraidi. Ja būtu sēdējusi tās 7 stundas tā pat vien, tad gan tas nebūtu diez ko normāli ;D Bija diezgan interesanti, emocijas arī visdažādākās. Daudzi tiešām normāli bombija. Īpaši palika atmiņā Pat Casey. Viņam ir tikai 16 un jau tādus trikus spridzina. Prieks bija skatīties. Visvairāk kaitināja tie errori un deļ tā arī Ošeli nesanāca redzēt. Toties visi redzēja Oskaram bildi un viņš noteikti arī būs palicis atmiņā ar to, kā izrunāja viņa uzvārdu- Zadžarskīz. Jūtu, ka fināls būs vispār sick! Gaidam rītdienu.

LV puišiem diemžēl ne pārāk labi veicās, tomēr prieks ir par Dzu un Melni! Dzu tiešām labi spridzināja, vispār vislabāk no visiem LV kas piedalījās šogad SS. (Ieskaitot skeiterus). Vienīgi vilšanās par Zundu, jo tā arī viņš neko īpašu neparādīja. Žēl, ka tā! Nedaudz attieksme tomēr dažiem pieklibo.

Okkk, šodien man galīgi nerakštās. Šķiet, ka visu esmu sarakstijusi galīgi nesakarīgi. Tomēr jauku visiem ballīti šodien! Turāāās! < 3

Gara, gara diena...

Vai esi kādreiz domājis par lietām, bez kurām savu ikdienu nespētu vairs iedomāties? Teiksim tā, Tev ir jāizvēlas 10 lietas, kas dienai piešķir labsajūtu, komfortu un patīkamu atslodzi. Tad nu te būs ieskats manā ikdienā, protams, atsevišķās dienās tas var būt mainīgs;

1.Tēja – kazeņu tēja, ar divām karotēm cukuriņa. Protams, tēja var būt visdažādākā, nosaucu savu mīļāko. Vidēji dienā izdzeru 5 krūzes ar tēju, bet ziemas vakaros krietni vairāk, ap 10 vai pat vairāk. Tēja man ir kā cigaretes un kafija. I love tea.
2.Kosmētika – tajā ietilpst viss, kas vajadzīgs skaistumam un veselībai. Proti, arī ziepes, šampūns un citas lietiņas. Skaistums prasa upurus. Un. ja cilvēks jūtās tīrs un skaists, tad jau tiešām diena ir veiksmīga, cilvēks jūtās labi.
3.Mp3 – mūzika, tā ir ikdiena, ar to es ceļos no rīta, ar to es eju gulēt. Labākais glābiņš, lai rīts iesāktos ar smaidu, man tā ir mūzika. Mūzika ir visur, autobusā, veikalā .. (pat tad, kad man nav pieejama mūzika, es pati dziedu, lai nav klusums ;D)
4.Dators – pie šī punkta, varētu aizdomāties par to, ka pārāk daudz laika pavadu pie datora. Bet ir tā, kad vasarā, siltā, jaukā dienā, dators nav galvenais, un mierīgi varu iztikt pat vairākas nedējas neieejot draugiem.lv, twitteri un citos portālos.
5.Pārtika – Kaut kā jau spēku jāuzkrāj, vai ne? Es neesmu liela saldumu cienītāja, nedz arī ar baigi veselīgo dzīves veidu. Tomēr, pēdējā laikā piedomāju kas ir veselīgs, un ko vajadzētu izslēgt no sava uztura. Bet no frī kartupelīšiem nekādi nespētu atteikties ;D
6.Zīmulis un lapa – Man patīk zīmēt! Reizēm rodas iedvesma uzrakstīt kādu dzejoli, tāpēc ir ideāli, ja papīrs un zīmulis vienmēr pie rokas. Bieži vien arī mana bloga ieraksti sākās uz papīra, kad iedvesma apciemojusi mani, bet neesmu pie datora.
7.Šauras bikses (ērts apģērbs) – Ja esmu ērti un labi saģērbusies. Tad nu ir patīkama sajūta un labs komforts.
8.Smaids – tā gan nav lieta, bet tomēr, redzot kādu smaidot, diena jau ir izdevusies. Un svarīgi ir arī pašam smaidīt!
9.Velosipēds/Snowboards – atkarīgs no gadalaika. Tas ir labs veids kā iegūt labsajūtu, patīkamu atslodzi. Chill. bet nu, tā kā pēdējā laikā sanāk retāk, pat diezgan reti, pie šī punkta varētu pievienot arī pastaigas, slidas, kino apmeklējums, vai kkas tāds...
10.Miegs – Un kā gan var iedomāties dienu – bez salda miedziņa. Miegs tak ir patīkams.

Tas nu tā īsumā. Bet kur minēti draugi, ģimene, sabiedrība, ballītes? Tas viss ir pašsaprotams. Ka tā jau arī ir tā ikdiena.

Dziesmiņa, ko klausijos pirms kādiem 4 gadiem. Tad man viņa ļoti, ļoti patika. Bet nevar teikt, ka tagad nepatīk. Vakar gulēju gultā un atcerējos pēkšņi. Daudziem noteikti zināma ;]

Jauku Jums visiem nedēļas nogali. Bet es šo nedēļas nogali pavadīšu guļot gultā veseļojoties.

Suns

Suns, kurš nav domāts sapņu mašīnām, vai lielām mājām ar dizaineru apģērbiem. Viņam derēs parats kociņš. Suns neuztraucās par to, vai esi bagāts, vai nabags... apzinīgs vai muļķis, gudrs vai stulbs. Dod viņam savu sirdi un viņš tev ados savējo. Par cik cilvēkiem Tu to varētu teikt?
Cik daudz cilvēku spētu likt Tev justies neparastam, nevainojamam un īpašam? Cik daudz cilvēku spētu likt tev justies neatkārtojamam?

Tomēr...

Es tomēr kļūdījos, man gribās šodien rakstīt. Vēl pat īsti nezinu par ko, bet galvenais ir process. Tas man sagādā baudu. Bet nopietni, tā ir. Pēdējo dienu laikā ir sajūta, ka dzīvoju savā blogā. Man pat vairs neinteresē citi sociālie portāli tik ļoti. Patīk vakaros apsēsties, ieslēgt fonā labu mūziku un rakstīt. Jūs pat nezināt, cik daudz ieraksti man vēl iesākti, bet visticamāk tie arī paliks kā melnraksti. Reizēm vienkārši ir tā, ka doma apraujas un tad arī ieraksts netiek pabeigts.
Bet, nu šodien laikam tiešām neko pārāk gari nerakstīšu, nejūtos kaut kā labi. Esmu apslimusi. Es jau kaut kad rakstīju, ka vēlos sev uztaisīt bildes jaunas, izveidot albumā jaunu galeriju, tomēr tā arī vēl nekā nav. Esmu ieņēmusi galvā, ka bildēs izskatos pretīgi, ka man ir liels deguns utt., tomēr apzinos, ka neesmu nekāda neglītene. Esmu pavisam normāla meitene. Tieši šī iemesla dēļ gribu pārvarēt savus kompleksus un pafočēties. Varbūt ir kāds labs fotogrāfs, kas labprāt uztaisītu kādas smukas bildes ar mani? Nu es jau nezinu, cik viņas smukas vai nesmukas būtu, tomēr domāju, ka daudz labākas būtu, kā tās, kas tapušas vienai pašai mājās ķēmojoties. Priecāšos, ja kāds, kam patīk fotogrāfēt, atsauksies. Gan jau arī par atlīdzību sarunātu. Pašlaik man nav nauda, lai ietu uz kādu fotostudiju, Februāris ir pārāk traks mēnesis, daudziem ir svētki un visur ir nepieciešamas finanses. Bet es apsolu, bez šā nepaliks neviens. :)

Tas nu laikam šodien viss, nebūs šodien stāsts vai necilāšu kādas smagākas tēmas. ;D Drīz ieritināšos segā un došos gulēt.
Un šī ir viena maza daļiņa no manas nekārtīgās istabiņas. Kur arī tagad došos gulēt. Atceros, ka vienam puisim samuldēju, ka manas gultas garums ir piemērots man. Nu uz kādiem 160cm. ;D Viņš bija šokā!!!!

Regina Spektor- Samson (sen neesmu klausijusies, tādēļ lai skan)

P.S. Varat arī vienkārši ieteikt kādu fotogrāfu, ja pats tāds neesi. (Un cik maksā)

MISS U

Šodien es paklusēšu,neko gari nerakstīšu. Ir tikai viens teikums, ko vēlos pateikt- STULBENI, ES MĪLU TEVI... ar visu kalna upīti un laiviņu tajā... ♥

PAVISAM ATKLĀTI, MANAS DOMAS

Šodien nedaudz paskatījos MTV raidījumus, viens no tiem bija My Super Sweet 16.
Ko lai saka, man šis raidījums nepavisam nepatika, tomēr noskatījos līdz galam. Atvainojos, ja kādu tagad aizskaršu, bet nu 16 gados daudzi vēl ir zaļi gurķi (tas nav domāts kā uzbrauciens un tas nenozīmē, ka visi tādi ir, ir arī tādi, kas 16 gados ir daudz pieaugušāki nekā tie, kam 18+). Esmu vienmēr uzskatījusi, kad visam pienāk savs laiks. Bērnība ir jāizbauda kamēr vēl var. Savādāk vēlāk varēsi tikai dziedāt- Es gribu kā bērns vēl just, priecāties un nekad nepiekust. Ir zeme visskaistākā, ai bērnība, kur paliek tā.Laikam ejot ar vien jaunāki cilvēki sāk smēķēt, dzert, ballēties. Ballēties lietojot visādus mēslus. Un vai tas tiešām būtu tik ļoti jāafišē? Tie, kas twitteri raksta, jāiet uzpīpēt, omg kā es vakar piedzēros, gribu piedzerties, gribu aliņu. C`mon, tas ir smieklīgi, jo dažiem pat nav tie 16, kas tā raksta. Uzreiz saku, šī ieraksta mērķis nav kādu aizvainot vai domāts kādai konkrētai personai. Tas ir vispārīgi, manas domas par šo visu.

Nedaudz novirzijos no tā, ko vēlējos teikt par to raidījumu. Bagātnieku meitiņa savus 16 sagaida un kuģi, kas noteikti ir lielāks par Romantiku un Festivālu. Pluss vēl dāvanā no sencīša saņem krutu mašīnu. Daudzi par to tikai varētu sapņot, bet šaubos vai laime slēpjās bagātībā. Protams, ir laba sajūta, ka vari atļauties visu to, ko esi vēlējies, bet vai tas nozīmē, ka esi nodrošināts tik ļoti, ka pilnai laimei vairs neko nevajaga, ka neviens tevi nespēs sagraut. Muļķības! Kaut gan noteikti tagad ir kāds cilvēks, kas nodomā- Tā Kristīne ir izkūkojusi prātu. Bet tāda nu es esmu, esmu vienkārši labsirdīgs cilvēks ar saviem uzskatiem. Manā skatījumā bagatība nav nauda, piemēram, mana lielākā bagātība ir ģimene un draugi. Tie ir cilvēki, kuriem es varu uzticēties. Godīgums, mīlestība, labsirdība, manā izpratnē, ir cilvēka lielākā bagātība. Patiesībā ir tā, ka cilvēks, kam nekā netrūkst, kam pieder tikai lietas, nevar justies piepildīts. Jo Tev vairāk pieder, jo vairāk šķiet, ka ir nepieciešams. Ir tikai sajūta, ka vajaga vēl un vēl.

(Varbūt īsti nav par tēmu, tomēr noskaties šo video, jo vienīgā laime, ko vari par naudu nopirkt ir dzivnieks)!!! Palīdzam mīļumiem...

Vēl kas man ļoti nepatīk, ja kāds man uzraksta, kāpēc es 5dienas vakarā sēžu mājās? Itkā tas būtu kkas nereāls. Vai tiešām katru 5dienu/6dienu galvenais ir pieliet muli? Nedomāju viss. Atļaušos būt rupja- bet man pohuj, ko citi domā, bet sene es neesmu. Man patīk ballītes, arī alkohols tīri labi garšo, tomēr mana prioritāte nav katru vikendu piedzerties. Es labprāti arī kadu 5dienas vakaru pavadu kopā ar savu ģimeni.

Esmu kā liela mīkla, ko līdz galam tā arī nevar atrisināt. Esmu tieša un atklāta. Mīlu dzivniekus, dabu un mājas. Bet, arī nakts dzīve man patīk. Atļaušos vēl vienu dzelīgu, bet nu (patiesu) piezīmi izteikt- tie, kas katru 5dienu/6dienu lieto alkoholu, pīpē utt, vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kā senči strādā, lai nopelnītu ģimenei iztiku, bet jūst tā vnk senča iedoto naudu nodzerat? Skarbi skan, bet tīrākā patiesība. Arī es vēl diemžēl nepelnu, tikai reizēm man ir kādi ienākumi, ko pati esmu godīgā ceļā nopelnijusi. Kaut vai šī iemesla dēļ man neceļās rokas katras brīvdienas dzert un notriekt 10 vai vairāk latus, jo zinu, cik grūti mammai iet darbā. Kāda slodze ir. Lai nu ko, katrs dara tā, kā uzskata par pareizāku. Esmu tāda, kāda esmu un netaisos mainīties.

P.S. Protams, arī esmu pret to, ka visu dzīvi vajag pavadīt tikai mācoties un strādājot. Ir nepieciešamas ballītes, ir nepieciešams iztrakoties, kamēr vēl jauns. Viss ir normas robežās. :)) Es neesmu nekāda pareizā un svētā! Turāsssss!

CHEEEEEEERSS!!!!

Ir dienas, kad viss mums besī, kad gribās noslēgties no visiem un visa un būt pilnībā vienam, būt vienam ar saviem sapņiem, domām. Arī rakstot emuāru vienmēr esmu viena, neviens man nesēž blakus un nebaksta, bet tas nenozīmē, ka man ir besis. Ļoti iespējams, ka smaidu un jūtos labi. Būt vienam nevienmēr nozīmē būt vientuļniekam! Es pat reizēm mīlu, but vienai...

Man patīk sabiedrība, arī ātri tajā iejūtos, tomēr man patīk veltīt laiku sev, sakārtot savas domas. Arī domas ir reizēm jāsakarto, kā, piemēram, drēbju skapis, kas pirms ballītes izskatās kā pēc sprādziena. Tas nebūt nenozīmē, ka esmu princese, kas velta sev laiku, lai stundām ilgi krāsotu nadziņus, taisnotu matus un gorītos pie spoguli. Godīgi sakot pat pēdējā laikā matus gandrīz netaisnoju, neiespringtu uz to visu. Es uzskatu, lai cilvēks būtu laimīgs un varētu būt ar kādu kopā ilgi un laimīgi, sākumā ir jāmīl sevi.

Vai Tu sevi mīli, lepojies ar sevi? Godīgi sakot bieži vien esmu pārāk zemās domās par sevi, lidz ar to man sāk neveikties un arī veselība sašķobās. Tā nu tas ir, tā jau ir psiholoģija. Kā saka, kā Tu sevi noskaņo, tā tu arī jūties. Kad paskatos spogulī un nodomāju, šodien izskatos labi, tad arī diena kopumā ir laba, nav tādi lielie krenķi. Bet, ja pamostoties jau no paša rīta paskatoties spogulī domāšu, ak dievs, kā es izskatos, kāda krople gan esmu, vai tiešām man vajadzētu naivi cerēt, ka diena būs veiksmīga? Es šaubos, es vismaz 90% šādos gadījumos dienu pavadu gruzoties un esmu neapmierināta un reizēm pat dusmīga uz visu pasauli. Kad man sanāca sabojāt savus blondos matus, es jutos tā, itkā es būtu neredzama ar saviem tumšajiem matiem. Bet tas bija tik stulbi no manas puses, jo draugi, kas vilka mani ārā, teica ejam ballēties, braucam uz kino, viņi teica, nu Kristīn beidz, Tu tā pat esi skaista! Bet es spītējos kā mazs bērns, sēdēju mājās un gruzijos. STOP! Esmu labojusies un sākusi sevi vairāk mīlēt, novērtēt. Neuzskatu vairs sevi par sūdu. Esmu pietiekami gudra meitene, man ir galva uz pleciem un ar to ir jāstrādā. Jo visas problēmas diemžēl sākās galvā. Tā nu tas ir.

Esmu daudz sapņojusi un vēl projām sapņoju! Man ir arī savi mērķi, ko vēlos sasniegt un palēnām uz tiem tiecos. Bet kā lai tos sasniedz, ja cilvēks pats sev netic. Par laimi, šoreiz sev ticu. Esmu arī daudz domājusi par to, ka varētu rakstīt ko vairāk par blogu, daudzi cilvēki ir teikuši, ka man sanāk labi, un tiešām ir prieks, ka Jūs tā domājiet. Tas ir labs stimuls turpināt rakstīt. Patiesībā arī bloga uzturēšana ir pienākums. To ir jākop, jāpapildina, savādāk tas tiek aizmirsts. Un esmu sākusi īstenot ko tādu, kas agrāk man varēja tikai sapņos rādīties. Es ceru, ka viss virzīsies uz priekšu un pie pirmajām grūtībām neatmetīšu visam ar roku.

Ziniet, kādus cilvēkus es respektēju? Tādus, kas citus nekritzē, bet dara arī pats kaut ko. Protams, kritika ir vajadzīga, tā tikai stimulē, bet nu es konkrētāk domāju tādus, kas paši neko nedara, tikai gudri runā jeb rupji sakot gudri diršs. Man, piemēram, nepatīk tie visi tv šovi, jo viņi ar katru reizi kļūst arvien banālāki, tomēr vienmēr esmu uzskatījusi, tie kas citus tur nodirš- paskaties kā viņš tur dzied, kā viņš ir saģērbies utt., sākumā vajadzētu pašam padomāt, vai Tu būtu uz ko tādu spējīgs?!! Godīgi sakot es šaubos, ka gribētu piedalīties šovā, īpaši tādā kur visa Latvija vēro ko es daru pa dienu, kā ēdu utt. Lielu cieņu arī izjūtu pret Monsterparka darbiniekiem, visu cieņu Kudziņam, Mikum, nu visiem viņiem. Viņi nesēž malā un gudri nerunā, viņi ir tik daudz darba tajā visā ieguldijuši un turpina iesākto. Tiešām visu cieņu puiši! TVNETA bija daži pretīgi komentāri, bet nu tādus pat nevajaga ņemt vērā, jo viņi pat nespēj ko tādu pateikt acīs un noteikti, ka tā pat iet ballēties un braukāties tur. Tieši tāpēc, nekad nevajag atmes visam ar roku, ja kāds ir izteicis uz tavu padarīto darbu, mērķi ko nievājošu vai pat pretīgu. Uzmet mīksto un turpini iesākto. Galu galā mēs katrs dzīvojam tikai vienu reizi un dzīve ir jāizbauda. Mīlam sevi, cienam sevi un respektējam citus.

CHEERS! Novēlu visiem, lai piepildās Jūsu sapņi. Tikai atcerieties, ka tie tā pat vien nepiepildās, sākumā ir jaiegulda smags darbs. :)

bet tagad kāda dziesmiņa, kas ir gana jauka šim vakaram: